Latvietes ikdiena dziļos Islandes laukos: Dzīvojam kā 16. gadsimtā

Ģimenes dosjē

• Ģimene – Kristīne Skrebele, Torfi Sigurdarsons un bērni – meita Mārgreta Kristrina Torfadotira (4) un dēls Hanness Leo Torfasons (2).
• Kristīne ir angļu valodas un peldēšanas skolotāja tuvākā ciema – Blendiousas (Blönduos) – skolā, bet viņas dzīvesbiedrs turpat strādā autoservisā par mehāniķi.
• 1600 hektāru lielā saimniecība galvenokārt ir mammas rūpals, taču ikdienā tajā daudz palīdz arī Torfi un Kristīne.
• Saimniecībā ir 650 aitas, 100 zirgi, 12 vistas, 4 suņi, 24 slaucamas govis, vēl buļļi un mazie teliņi.

Jelgavniece Kristīne nu jau sešus gadus par savām mājām sauc salu Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, proti, Islandi. «Es jau Latvijā strādāju par skolotāju, līdz ar to vasaras man bija brīvas, un tad pirms deviņiem gadiem sāku šeit braukt atvaļinājumos. No sākuma biju tāds kā ekstrēmais gids uz ledus alām un ledājiem, pēc tam Islandes viducī vadīju mazu viesnīcu un kafejnīcu,» viņa iesāk stāstīt.

Es jau neesmu nekāda baigā fermere!

Uz salas, kas savu iespaidīgo dabas skatu dēļ vilināt vilina tūristus, Kristīne arī satika savu dzīvesbiedru islandieti Torfi, un nu viņu ikdiena aizrit dziļos laukos, valsts ziemeļrietumu daļā, nepilnu 300 kilometru attālumā no galvaspilsētas Reikjavikas, kurā mīt vairāk nekā puse Islandes iedzīvotāju. 

Līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai Blendiousai, kur ģimene arī piecas dienas nedēļā strādā, tie ir aptuveni 45 kilometri. Taču tā vis nav nekāda lielā pilsēta, bet gan neliels ciems ar aptuveni septiņiem līdz astoņiem simtiem iedzīvotāju. «Tas tāds mazs miestiņš vien ir! Visi visus zina. Un es tur mācu bērnus no pirmajai līdz desmitajai klasei. Pilnībā visus!» saka Kristīne.