Jaunas ģimenes lauku dzīves dienasgrāmata: Koka šķūnīša likstas un neparedzētas izmaksas

Mājas dosjē

• Eglāju viensēta atrodas Jēkabpils novada Variešu pagastā.
• Tur sava vecvectēva Jāņa Ļūļāka celtajā mājā saimnieko Krišjānis Galiņš ar sievu Egitu un trim bērniem – Kārli (6), Indriķi (4) un Aurēliju (1). Krišjānis ir elektroinženieris un retro motociklu restaurators, bet Egita strādā par žurnālisti un labprāt saka jā dažādiem radošiem projektiem.
• Dzīvojamā māja celta laika posmā no 1937. līdz 1940. gadam, un tā atrodas ainaviskā, pauguriem, dabiskajām pļavām un mežiem ieskautā vietā.
• Īpašuma kopējā platība ir 21,6 ha, un tajā atrodas arī šķūnis, klēts, pirts, mazs dīķītis un jaunbūve (150 m² plaša), topošā tehnikas novietne un restaurācijas darbnīca.
• Galiņu ģimenes lauku dzīves ainām vari sekot līdzi arī Instagram @egita.galina.
•  

Ja katram gada mēnesim vajadzētu piešķirt nomināciju, tad marts pavisam noteikti kandidētu uz visneparedzamākā mēneša titulu, jo laikapstākļu ziņā iespējams teju viss. Kā sals un bieza sniega sega, tā dubļu vannas vai maigi dzeltenzaļš zāles paklājs, kas, saules staru izslāpušos mudina ieturēt pirmās putnu čalu pieskandinātās pusdienas dārzā.

Patiešām apbrīnoju katru, kurš laukos arvien redz potenciālu un turpina šeit saimniekot!

Par spīti tam, ka, sniega segai atkāpjoties, atsedzas viss iepriekš nepaspētais, pazudušais un aizmirstais, pavasaris vienmēr atgriežas ar jaunu dzīvotsparu, darbaprieku un iedvesmu. Kā gan citādi, ja pēc garās ziemas var atkal smelties sauli, priecāties par sniegpulkstenīšu ziedēšanu un uzņemt dabas spēku ar kļavu un bērzu sulām! Pat bites, visu garo ziemu nogulējušas stropos, izbāž ārā savus mazos vaigus. Un beidzot ir tas mirklis, kad var labsajūtā siltumnīcas zemē ieslidināt pirkstus, pirmajai ražai iesējot redīsus un kādus zaļumus.

Lieldienu tradīciju kokteilis

Galu galā, pat kalendārs rāda, ka šomēnes pavasaris iestājas pavisam oficiāli. Ja precīzi, tad 20. martā plkst. 5.06, kas nozīmē vien to, ka mēneša izskaņā ar lielu aizrautību atkal ķersimies klāt olu krāsošanas eksperimentiem. Un tā pēdējos gados iegājies, ka mūsmājās to darām divreiz – sagaidot pavasara saulgriežus latviskajā, mūsu senču piekoptajā tradīcijā, un tajās Lieldienās, ko lielākā daļa atzīmē kristīgajā pasaulē.