Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
ZInātniece Sūzana Mikija, kura uz Rīgu atveda modīgo uzvedības zinātni. Tā var mainīt dzīvi!
Kas īsti ir šobrīd modīgā uzvedības zinātne, un kā to var izmantot katrs no mums? Ar Sūzanu Mikiju (Susan Michie) tiekamies Rīgā, kur viņa ieradusies, lai uzstātos zinātniskā konferencē. Izcila zinātniece, autoritāte, Londonas Universitātes koledžas Uzvedības maiņas centra dibinātāja un direktore. Tieši viņas vadībā izstrādāti uzvedības maiņas intervenču modeļi un uzvedības tehnikas, ko plaši izmanto praksē gan politikas veidotāji, gan komunikācijas speciālisti.
Foto: no personiskā arhīva
Dosjē
• Dzimusi 1955. gadā Londonā.
• Studējusi eksperimentālo psiholoģiju Oksfordas Universitātes koledžā, 1982. gadā ieguvusi doktores grādu attīstības psiholoģijā.
• 2002. gadā sākusi darbu Londonas Universitātes koledžas (University College London) Psiholoģijas nodaļā, tur nodibinājusi un vada Uzvedības maiņas centru.
• Triju bērnu māte.
– Vai var teikt, ka uzvedības zinātne piedzīvojusi popularitātes fenomenu?
– Pirms 20 gadiem, kad izveidoju Uzvedības maiņas centru, uzvedības maiņas intervences vēl nebija modē – par to runāja ļoti maz un tai bija pavisam niecīga loma gan zinātnē, gan politikā, gan sabiedrībā. Tomēr uzvedības jautājumi mani interesēja jau kopš studiju laikiem, un tas bija vairāk nekā pirms 50 gadiem. Tolaik to vēl uzskatīja par marginālu, bet mūsdienās tā kļuvusi par ļoti aktuālu un ietekmīgu jomu.
Īsts pavērsiens noticis pēdējo piecu gadu laikā, īpaši pandēmijas laikā. Covid-19 krīze lika gan sabiedrībai, gan valdībām saprast, ka efektīva uzvedības maiņa ir absolūti nepieciešama, ja vēlamies panākt, lai visa populācija ātri maina savu rīcību sarežģītos apstākļos.
Mēs paši varam būt savas veiksmes veidotāji, ja vien ņemam vērā trīs lietas.
Vienkārši pateikt, kas šajā pandēmijas situācijā ir jādara, nebija pietiekami – tas nedarbojās. Valdības sāka saprast – nepieciešama zinātniska, profesionāla ekspertīze, tāpēc tās sāka aktīvi izmantot uzvedības zinātni. Arī sabiedrībā radās izpratne, ka uzvedības zinātne patiešām ir zinātne, kas balstās uz datiem un teorijām, nevis izriet tikai no veselā saprāta vai intuīcijas.
