Lielā latgaļu tirgus saimniece Līga Kondrāte: Nevaru iedomāties, ka būtu jādzīvo svešā zemē

– Tu un tavs brālis Jānis esat dzimuši pašā Jāņu naktī! Ko mamma tev stāstīja par šo nakti?
– Tajā laikā mana mamma Lidija un tētis Broņislavs abi strādāja par skolotājiem Aglonas skolā. Mums ar brāli bija laiks dzimt, un Jāņu vakarā mammu aizveda uz Preiļu slimnīcu. Es vairākkārt esmu jautājusi: cikos mēs piedzimām? Mamma saka: «Īsti neatceros, bet zinu, ka tad, kad visi gāja uz parku līgot, mani aizveda uz dzemdību zāli, un tad, kad visi nāca atpakaļ, arī mani veda atpakaļ no zāles. Tātad piedzimām Jāņu naktī ap pulksten četriem. Mamma teica tā: līdz ar saulīti. Es nācu pa priekšu, jo man ļoti gribējās to saulīti redzēt! 

Bijis arī tā, ka uzdāvina ceļmalā ar visām saknēm sarautu puķu pušķi. Citiem bērniem bija tortes un ballītes, mums to nav ­bijis nekad.

Visu cieņu mammai, tas nebija viegls laiks! Tolaik jaunajām mātēm pēc dzemdībām deva tikai trīs brīvus mēnešus. Un mājās dvīņi! Blakus neviena palīga no ģimenes! Tad mamma lūdza kaimiņienei mūs pieskatīt un skolas stundu starpbrīžos skrēja pabarot. Tāpēc vecāki pēc kāda laika pārcēlās uz Ludzu, kur tuvāk bija vecvecāku mājas. Viegli nebija mūs visus trīs bērnus uzstutēt, un mammai nebija laika mūs īpaši audzināt, lai gan man kā meitenei gribējās vairāk uzmanības.