Esmu ķīlniece savā laulībā

Konsultē

Inese Ruka, krīžu un konsultāciju centra Skalbes klīniskā psiholoģe, Junga analītiķe 
Jolanta Ūsiņa, ģimenes psiholoģijas centra Līna ģimenes psihoterapijas speciāliste

Bailes, kauns, dusmas…

Bailes ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sieviete izvēlas turpināt attiecības, kurās nejūtas laimīga. Viņa baidās palikt viena ar bērniem, bez mājām, bez naudas. Sieviete baidās no pārmaiņām, baidās pateikt skaļi sev, otram un sabiedrībai, ka viņai nav izdevies. Un ko mamma, tētis un citi radinieki teiks? Tajā pašā laikā viņa vairs nemīl. Vai arī otrs dara pāri… 

Bailes pavada arī vīrieti, kurš, saprotot, ka sievietes mīlestība ir izgaisusi, nespēj spert izšķirīgo soli. Pat tad, ja viņš jūtas vīlies, vīrietis baidās – baidās zaudēt bērnus, kļūt pat svētdienas tēti, galu galā, arī baidās zaudēt paša celto māju, sapni, ko reiz bija izsapņojis. Viņam arī ir dusmas – ko tā sieviete iedomājas, mums taču viss ir normāli! Kas viņai nepatīk? Kā pietrūkst? Un dusmas ir arī sievietei. Par to, ka viņa nejūtas saprasta un mīlēta. Par to, ka vīrietis savas darbā sakrātās emocijas izgāž mājās. Par to, ka sapnis ir pārvērties realitātē, kur laime nemājo. Šī visdažādāko emociju plejāde ik pa laikam izlaužas kā karsta lava no vulkāna un sastingst līdz nākamajam izvirdumam. «Un, iespējams, pat kādā brīdī sastingst pavisam – biedējošā klusumā, izlikšanās teātrī, pieņemošā realitātē,» piebilst psihoterapijas speciāliste Jolanta Ūsiņa. Tur, šajā mājā aiz aizvērtām durvīm, pār kādu sāk gāzties apvainojumu šaltis, kāds pamazām slīkst pazemojumu jūrā, kādam nākas piedzīvot savas dzīves mācībstundas fiziskas agresijas veidā. Bet prom neiet…

Gadījumu, kad sieviete un vīrietis dzīvo vienā mājā kā kaimiņi, katrs savā istabā, ir biedējoši daudz.

Visi šie cilvēki ir ķīlnieki savās attiecībās un laulībā – kaut kādu iemeslu dēļ viņi nespēj atvērt durvis uz brīvību. «Sievietei (vai arī vīrietim) ir milzīgs kauns un ir arī tā maldinošā sajūta, ka varbūt to izdosies noturēt ģimenes ietvaros un neviens neuzzinās, kas notiek,» norāda klīniskā psiholoģe Inese Ruka. «Sabiedrības nosodījums mēdz būt ļoti sāpīgs. Un bailes vienlaikus ir gan par to, ka apkārtējie nesapratīs, kāpēc es pārtraucu attiecības, gan arī par to, ka nesapratīs, kāpēc tik ilgi biju šajās attiecībās.