Traumatologs ortopēds Mārtiņš Malzubris: Zinu, ka tur ievainoto daudzums ir vājprātīgs

Dakteris Mārtiņš Malzurbis rīt, 18. novembrī, no Valsts prezidenta rokām saņems Triju Zvaigžņu ordeni. Par drosmi, dodoties palīgā ukraiņu ārstiem, – kara šausminošās sekas Mārtiņš redzēja tiešā tēmējumā, operējot karavīru ievainojumus. Tagad viņš ir Latvijā un uz sarunu nāk taisnā ceļā no operāciju zāles, kur uz galda gulēja paša vecākais dēls.
Arta Lāce
Foto: Matīss Markovskis

ANAM­NĒ­ZE

•  Ārsts otrajā paaudzē, rīdzinieks.
•  Drīzumā svinēs 40. dzimšanas dienu.
•  Mamma Maija – interniste un neirosonoloģe, tētis Viktors bija lidotājs.
•  Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 4. nodaļas vadītājs.
•  Strādā arī Brūču klīnikā un Rietumu klīnikā.
•  Docētājs Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedrā.
•  Specializējies kaulu infekciju ārstēšanā, pēdas un rekonstruktīvajā ķirurģijā.
•  Mediķa karjeru sāka kā sanitārs Rīgas 1. slimnīcā.
•  2007. gadā ieguvis ārsta grādu Rīgas Stradiņa universitātē.
•  Profesionālo kvalifikāciju papildinājis dažādās Eiropas klīnikās Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē, Zviedrijā un citur. 
•  Kopā ar sievu Lailu audzina trīs dēlus: Matīsu (13), Jēkabu (10) un Miķeli (4).
•  Aizrautīgi sporto – skrien, nodarbojas ar orientēšanos, makšķerēšanu un zemūdens medībām.
•  Pats savām rokām uztaisījis mucveida pirtiņu. «Katrs dēlis ir neskaitāmas reizes apčubināts – tādā pirtī ir pavisam cita sajūta!»

Ukrainā strādājam bez jebkādiem līgumiem. Ja redzam, ka spējam to, ko nevar paveikt vietējie, un tas ir vajadzīgs, tad neviens nejautā, vai tev ir papīrs.

– Dakter, tiešām operējāt vai bijāt tikai līdzās?
– Dēlam no apakšstilba vajadzēja izņemt ārā divus gadus vecās skrūves – to darīju pats. Tikmēr rokas ķirurgs operēja lauzto pirkstu. Viens no maniem skolotājiem, dakteris Valdis Andersons, teica: «Ja pats esi operējis, tad zini, ko esi izdarījis, un, ja esi pārliecināts par to, ko dari,  – un katram ķirurgam ir jābūt drusku pašpārliecinātam –, tad esi izdarījis labāko, ko spēj, un viss ir kārtībā.»

– Dēls droši vien arī jutās mierīgāk, pirms aizmigšanas operāciju zālē blakus redzot tēti.
– Es savus dēlus audzinu bez uķināšanās. Protams, prasu atbildību, kā jau vecāki prasa bērniem, bet ikdienas lietās gribu, lai dēli mācās būt līdzvērtīgi, kā pieaugušie. Pēc iespējas ātrāk. Man šķiet, ka tad puikas arī vairāk uzticas, mums ir labākas, draudzīgākas attiecības. Bet dažreiz varbūt prasu par daudz – vairāk fiziskā ziņā, nevis emocionāli – un pusceļā saprotu, ka viņi tomēr ir vēl bērni. Tad piebremzēju.

Sieva Laila ir mazliet stingrāka par mani. Mums ģimenē nav tādas šausmīgas autoritātes, mēs esam vairāk vērsti nevis uz striktiem noteikumiem, bet uz runāšanu. Ir jautājumi, par kuriem diskutējam. Man ļoti patīk, ka ar sievu mums daudzos jautājumos ir pilnīgi vienāds viedoklis, līdz ar to varam ieņemt vienotu fronti un nav savā starpā jāstrīdas, kā būtu labāk.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Par 4 nedēļām
1 €
pirmie trīs maksājumi, pēc tam 3.99 €
Akcija spēkā, piesakoties līdz 20. jūnijam!
Izmēģini
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā
Populārākā izvēle
Par pirmo gadu
24.49 €
pēc tam 34.99 €
Abonē
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Raksta abonements
5 €
Derīgs 28 dienas
Abonē
plus
Pieeja vienam rakstam
plus
Santa+ vide bez reklāmām
plus
Pieeja rakstam jebkurā ierīcē
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Abonē