Ginekoloģe Dina Aldiņa gaiši sargā vīra piemiņu: Kolēģi mēnesi cīnījās par viņa dzīvību

Tieši pēc ginekoloģes Dinas Aldiņas un viņas ģimenes iniciatīvas akadēmiskā vienība Austrums pirms nepilniem trim gadiem iedibināja daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendiju infektoloģijā studentiem un ārstiem rezidentiem. Nupat to piešķīra jau trešo reizi – Rīgas Austrumu slimnīcas infektoloģei Annai Žildei. Daktere Dina Aldiņa šādi vēlas gan saglabāt pāragri mūžībā aizgājušā vīra piemiņu, gan veicināt infektoloģijas attīstību Latvijā.
Arta Lāce
Foto: Ieva Andersone

Daktere mani ir ielūgusi pie sevis mājās Teikā. Kad tiekamies, viņa vispirms izrāda 1935. gadā funkcionālisma stilā būvēto namu, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ko viņa ir apņēmusies pilnībā atjaunot. Šo māju, kurai daktere patiešām iedvesusi dvēseli, savai māsai Dinas vīra Paula Aldiņa vecmāmiņai Ērikai un vectēvam Alfrēdam Rogalim projektēja slavenais arhitekts Roberts Legzdiņš. Pirms trim gadiem 31. decembrī daktera Paula Aldiņa dzīvību 49 gadu vecumā atņēma kovida pirmais vilnis, kad vēl nevija vakcīnu pret šo infekciju, bet, šķiet, mūsu sarunā viņš visu laiku ir klātesošs. Un arī Dina saka: viņa pati un bērni runā Paula vārdus.
Atzīšos, dakteris Aldiņš bija arī mans ārsts – ļoti gudrs un cilvēcīgs. Reiz, pēc kārtējās ārstēšanās
Stradiņos, viņš medmāsām bija iedevis lapiņu ar savu privāto telefona numuru – lai nodod man un pasaka, ka jebkurā laikā varu zvanīt, ja man kas nav skaidrs par zāļu lietošanu vai atkal uzklūp kārtējā infekcija. Viņš vienmēr pavaicāja, kā klājas ne tikai ar veselību, bet arī dzīvē. Tādēļ daktera pāragrā nāve bija šoks arī man personīgi, un saruna ar viņa sievu man ir īpaša, jo varu viņai pateikt, ka joprojām atceros dakteri Aldiņu ar pateicību. 
Saruna ar Dinu mani ietin kā gaišā, pūkainā segā – viņas rokas runā, stāsta, dejo, un intervija noslēdzas ar kopīgu dziedāšanu.

– Dakter, zinu, ka ideja par stipendiju jūsu vīra piemiņai radās tumšākajā dzīves brīdī – pavisam neilgi pēc viņa nāves. 
– Atvadīšanās no Paula notika Svētā Pāvila baznīcā, divas stundas bez pārtraukuma nāca cilvēki… Tas bija kovida laiks, visi maskās.

Man bija pārliecība, ka nekas slikts ar viņu nenotiks, ka visa pasaule lūdz, lai viņš nenomirst.

Pārdomu nedēļā, gaidot bēres, mums ar bērniem un austrumiešiem radās ideja izveidot stipendiju jaunajiem infektologiem, lai būtu turpinājums. Nozīme nav summā, stipendija vairāk ir prestiža jautājums – lai speciālists to var ierakstīt savā CV. Un tādā veidā infektoloģiju var veidot par prestižu specialitāti.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Par 4 nedēļām
1 €
pirmie trīs maksājumi, pēc tam 3.99 €
Akcija spēkā, piesakoties līdz 30. aprīlim!
Izmēģini
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā
Populārākā izvēle
Par pirmo gadu
24.49 €
pēc tam 34.99 €
Abonē
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Raksta abonements
5 €
Derīgs 28 dienas
Abonē
plus
Pieeja vienam rakstam
plus
Santa+ vide bez reklāmām
plus
Pieeja rakstam jebkurā ierīcē
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Abonē