Ģimenes ārste Māra Meldere: Lauku ārstes nevar pat normāli aiziet dekrētā
Pirms trim gadiem ģimenes ārste Māra Meldere atgriezās Latvijā un pārņēma ārsta praksi Rojā. Tas notika pēc deviņu gadu prombūtnes rezidentūrā Vācijā. Nesen daktere publicēja ironisku vēstuli par lauku ārsta sūro ikdienu. Diemžēl tie, kam vēstule bija visvairāk adresēta – Veselības ministrija –, klusē, bet negaidīti atbalstoši izrādījās pacienti.
Foto: Matīss Markovskis
Māras Melderes ģimenes ārstes praksē pirmais mūs sagaida Reinis Melderis, Māras vīrs. Viņš te ir brīvprātīgais palīgs. «Vienai būtu sarežģīti tikt galā ar tehnisko pusi, birokrātiju un atskaitēm. Sākumā pacienti, zvanot uz praksi, lika nost klausuli, jo telefonu pacēla vīrietis,» ar smaidu atceras daktere. «Es Mārai palīdzu optimizēt darbu,» saka Reinis un nodemonstrē programmiņu, kuru izveidojis, lai pēc dzimšanas datiem varētu atrast, kādas potes un profilaktiskās apskates katram pacientam vajadzīgas. Rojā atrast ārsta palīgu par valsts noteikto atalgojumu ir teju neiespējamā misija, un Māra savu palīgu dala ar vēl vienu dakteri.
Kad valsts paziņoja, ka paredzētais algu pielikums atkal ir mazāks par solīto un vairs nefinansēs trešo darbinieku ģimenes ārsta praksē, dakterei apskrējās dūša – viņa uzrakstīja atklātu stāstu par savu ikdienu. Par granulu maisiem, kas jāstaipa pašai, par izmaksām, kas pieaug, bet valsts uzskata, ka pietiek ar 2,85 eiro par mājas vizīti, uz kuru ģimenes ārsts brauc ar personisko auto, degvielu pērkot par savu naudu…
