Zaļmaldināšana jeb Kā ar tevi manipulē pārlieku godīgi ražotāji

Likteņa ironija – tad, kad izgudroja plastmasu, tā tika pozicionēta kā alternatīva koksnei, lai pasargātu mežus.

Ja esi zīmols, tu vairs nedrīksti neraizēties par vidi. Tas ir kļuvis par pilnīgu aksiomu. Lai organizāciju uzskatītu par sociāli atbildīgu, tai ir jādomā ne tik daudz par peļņas palielināšanu, kā par oglekļa pēdas nospieduma samazināšanu. Šī spiediena ietekmē ļoti daudzi zīmoli ir sākuši pozicionēties kā zaļi, tomēr ne visi patiešām ir videi draudzīgi – dažkārt organizācijas aprobežojas tikai ar skanīgiem paziņojumiem. Šo parādību dēvē par zaļmaldināšanu (angļu valodā greenwashing).

Vieta mārketingam

Likteņa ironija – tad, kad izgudroja plastmasu, tā tika pozicionēta kā alternatīva koksnei, lai pasargātu mežus. Kā viss izvērtās, mēs zinām… Tomēr par modernajiem vides aizsardzības ideāliem sāka runāt divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad palielinājās mākslīgo materiālu ražošanas apjoms un savu uzvaras gājienu sāka ātrā mode. Septiņdesmito gadu sākumā izveidojās slavenas dabas aizsardzības organizācijas, kas apšaubīja ideju, ka cilvēks ir dabas kronis. Kopā ar jauniem pētījumiem radās izpratne, ka rūpes par vidi ir nepieciešamas, ne tikai lai saglabātu cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī glābtu citas sugas.

Interese par vides aizsardzību ir ietekmējusi arī preču tirgu. Pakāpeniski sāka izplatīties zaļā pieeja: jau sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados patērētāji sāka pievērst uzmanību ekoprecēm, lai gan, protams, līdz mūsdienu zaļajam mārketingam tolaik vēl bija tālu.