Viltvārdes sindroms. Tiec no tā vaļā un ļauj sev dzīvot!

Vai arī tev mēdz gadīties iekrist kādā no galējībām? Nemitīgi darboties, līdz noved sevi līdz izdegšanai, veģetatīvajai distonijai, hroniskam bezmiegam un sāpēm. Vai – kalt skaistus nākotnes plānus, runāt par konkrētām vēlmēm, bet neko nedarīt, lai vīzijas kļūtu par realitāti. Paraudzīsimies dziļāk, kuri mehānismi neapzināti liek izvēlēties vienu vai otru scenāriju. 

Viltvārdes sindroms

Laiks, kurā dzīvojam, ir paradoksāls, jo, no vienas puses, gandrīz visās dzīves jomās mums ir dota liela izvēles brīvība, no otras – nevaram apgalvot, ka arī iekšēji esam kļuvušas brīvas, vai ne? Tik bieži mūs žņaudz negatīvas pārliecības par sevi. 

Tu baidies, ka patiesība reiz nāks gaismā: citi pamanīs, ka tev piedēvējuši spējas, kuru tev nav. Tu baidies, ka tiksi atmaskota.

Mūsdienās arvien biežāk runā par viltvārdes sindromu. Varbūt arī tu esi piedzīvojusi situācijas, kad kolēģi uzslavē tavu darbu un prasa padomu, vadība uztic arvien sarežģītākus pienākumus, bet tevi nepamet sajūta, ka tas nav tavs nopelns. Vēl vairāk – ka apkārtējie ir smagi kļūdījušies, jo redz tevi idealizētā veidolā. Tu baidies, ka patiesība reiz nāks gaismā: citi pamanīs, ka tev piedēvējuši spējas, kuru tev nav. Tu baidies, ka tiksi atmaskota. Ja šajā aprakstā pazīsti sevi, zini, ka šādas izjūtas tiešām piedzīvo daudzi, arī tie, kurus uzskatām par zinošiem, prasmīgiem un veiksmīgiem. Diemžēl viltvārdes izjūta var būt tik stipra, ka sāc vairīties uzņemties sarežģītus pienākumus. Tev ir bail, ka tāpat nekas neizdosies, labāk nepiedzīvot šo kaunu.