Uzņēmēja Ilze Pīlēna: Nebija nekādas garantijas, ka satikšu jaunu mīlestību

– Esi darbojusies vairākos veiksmīgos projektos, taču pirmais publiski pamanāmākais bija Vīna studija. Kad biji direktore, tur vienmēr kaut kas notika – mākslas izstādes, klientu dienas kā ballītes, vīna meistarklases.
– Vīna studija bija ļoti mīļš projekts, tur es varēju izpaust savu radošo pusi par visiem simts procentiem. Taču ideja, ka mums vajadzētu demokrātisku vīna kultūru ieviest Latvijā, pieder Uldim.

Tolaik biju UPB holdinga mārketinga direktore un kā šodien atceros dienu, kad viņš ienāca kabinetā un izstāstīja domu, ka būtu labi mums radīt jaunu vīna koncepta vietu. Tādu, kur pašiem patīk uzturēties, kur aizvest sadarbības partnerus un vispār mainīt uzskatu par to, ka vīns ir elitārs dzēriens.

Es tiešām ticu, ka katrs cilvēks ir nācis šajā dzīvē, lai paveiktu labas lietas. Tā es skatos uz lietām, un tāda ir mana devīze. 

– Biji tur klāt it visā, arī vairāki ēdieni bija tapuši pēc tavām receptēm. Bet reiz gadījās arī situācija, ka vienā no studijām tualetes telpā ieraudzīji traipu, kuru, kā tev skaidroja, nav iespējams notīrīt. Un tad tu pati gāji un to notīrīji.
– Ja strādā ar cilvēkiem un vēlies viņus iedvesmot kopīgam rezultātam, tad nevari tikai dot norādījumus. Ja vēlies iegūt autoritāti un cieņu, savā komandā ir jābūt vienam no. Toreiz pārgāju pāri ielai uz Drogām, nopirku visparastāko Skaidru, noņēmu garās pērļu krelles, kuras todien biju aplikusi, un iztīrīju to it kā nenotīrāmo vietu.

Personiskais piemērs ir daudz efektīvāks nekā gara runāšana vai moralizēšana. Kopš tās reizes mums vienmēr viss spīdēja un laistījās. Darbiniekus vienmēr esmu uzskatījusi par kolēģiem neatkarīgi no ieņemamā amata.

Ja esam šajā dzīvē satikušies kopīgā projektā, tad darīsim visi no sirds, lai vēlāk, atskatoties uz šo periodu, pašiem būtu prieks un lepnums par paveikto.