Slaveno brāļu un māsu stāsti. Krūmiņš, Kaukulis un Lovisa – ko atklāj viņu tuvākie?

Mīlestība izpaužas rīcībā

Jūlijs Krūmiņš un Inta Astratova

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš vienmēr uzsvēris, cik svarīga viņam ir kuplā ģimene un jo īpaši tuvākais cilvēks – jaunākā māsa Inta. Lai gan viņa skarbā āriene to šķietami nepauž, viņš vienmēr ir klāt, kad vajadzīgs, un uzmana, vai māsai viss ir labi.

Inta: Manas pirmās atmiņas par brāli ir fakts, ka viņš mani nemitīgi raustīja aiz bizēm. Nu šausmas! Viņš mani kaitināja: «Pasaki – pipars!» Es: «Pipals!» Nemācēju izteikt R burtu. Esmu par viņu gadu un astoņus mēnešus jaunāka un salīdzinājumā ar viņu biju tāda dievgosniņa. Skolas laikā viņš bija kārtīgs baņģugāns, aizbēga no mājām, dzīvoja pie čigāniem. Cik varēju, tik piesedzu.

Viņa dusmojās – kaut tā brāļa nebūtu!

Jūlijs: Kad ar čaļiem gāju dauzīties, pa kluso uzpīpēt, māsa visur nāca līdzi un maisījās pa kājām, jo vienai bija garlaicīgi. Kā tāds piektais ritenis. Viņa žēlojās un sūdzējās mammai, es viņu par to iekaustīju un atkal dabūju viņas dēļ ar siksnu. Tad gan es māsai ieriebu – mamma atnesa kaut ko garšīgu, es uzspļāvu, lai viņai netiek. Viņa dusmojās – kaut tā brāļa nebūtu! Par laimi, mamma aizfīrēja Intu mammas māsai audzināšanā, tad man bija mierīgāka dzīve. Taču, kad māsa pieauga, sāka veidoties par smuku meiteni un patikt puišiem, man arī jau bija cita attieksme.