Skūpstīties ar Pīteru Penu. Kā viņš iekļuva tavā guļamistabā?

Konsultē
Diāna Zande,
psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite

Arī sievietes?

Viņš vienkārši negrib un nespēj pieaugt, uzņemties apnicīgās pieaugušo pasaules atbildības, nopūlēties ar karjeru, iejūgties laulībā, mainīt bērniem pamperus, maksāt par viņu pulciņiem un vispār dzīvot pieaugušo dzīvi. Viņam ir 35 vai 50 gadu, bet viņš uzvedas, it kā būtu 20 vai 35 gadus jaunāks pats par sevi. Un kādu brīdi šis vieglums pat liekas sasodīti valdzinošs. Psihologs Dans Kilejs tam ir izdomājis nosaukumu – Pītera Pena sindroms. Biežāk to attiecina uz vīriešiem, taču patiesībā arī sievietes mēdz būt nelabojami Pīteri Peni, kas nemaz negrasās pieaugt, bet gaida, ka vīrs uzņemsies visas rūpes un par visu samaksās. 

Attiecību sākums var būt burvīgs, tur dzirkstī prieks un spontanitāte.

«Pītera Pena sindroms nav diagnoze, bet uzvedību kopums!» vispirms precizē psiholoģe Diāna Zande. Un mēs nedrīkstam pēc raksturīgo pazīmju izlasīšanas uzreiz sakarināt etiķetes saviem vīriem vai draugiem! Jo katra atsevišķā iezīme var izpausties mums visiem, tikai jautājums – cik ļoti un kādās situācijās. Turklāt šajā sarakstiņā var būt gan pilnīgi normāla uzvedība, gan iezīmes, kas raksturīgas arī, piemēram, uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromam, kad cilvēkam tiešām grūti veidot plānus un tos ievērot. Un ir gan pilnīgi neciešami Pīteri Peni, gan tādi, kam šis sindroms uzplaiksnī tikai pa brīdim. Un kāpēc gan mēs palaikam nedrīkstētu kļūt bērnišķīgi? Taču ir pīterpeniskie uzvedību komplektiņi, kas atkārtojas atkal un atkal un citiem var nodarīt daudz sāpju.

Gultā ar mazuli

Kādu laiku tas ir apburoši, ir prieks, vieglums, gaisīgums, bezrūpība, spontanitāte un šis mirklis. Tā tu izveido attiecības ar pieaugušu cilvēku, bet tad attopies, ka īstenībā tev gultā ir mazulis. Jauks, bet mazulis! Un sāk rasties konflikti, jo mazais Pīters Pens gaida, ka pret viņu izturēsies kā pret dārgumu, taču pats neko pretī nespēj sniegt.