Pieskāriena anatomija – no neirobioloģijas līdz psiholoģijai
«Ir tāds besis, ka gribas kliegt, – tik ļoti vajadzīgs apskāviens,» tā kādu dienu izlasīju sociālajos tīklos. Ir daudz cilvēku, kam īslaicīga piespiedu atsacīšanās no pieskārieniem izraisa dziļu izmisumu, paniku un pat dusmas. Kāpēc daļa no mums šo pieskaršanās aizliegumu uztver kā pasaules galu, bet citus tas uztrauc tikai mazliet?
Todien glabāju savu mīļo mamammu. Stāvēju pie viņas zārka, un man šķita – šis ir lielākais zaudējums manā dzīvē, kuru es… nezinu, kā pārcietīšu. Tai brīdī blakus nostājās mans brālēns – cilvēks, ar kuru kopā esmu izaugusi, pieaugusi, atklājusi pasauli. Bet pats galvenais – cilvēks, kurš manu mamammu mīlēja tikpat ļoti kā es. Neko TĀDU viņš nedarīja. Vienkārši paņēma manu roku un savienoja savus pirkstus ar manējiem. Tā mēs roku rokā nostāvējām kapličā, roku rokā aizgājām līdz kapavietai un roku rokā mamammu atdevām zemei. Tai dienā vārdam pieskāriens piešķīru jaunu jēgu.
Dzīvības enerģija apskāvienā
Pētījumi apliecina – ķermenis, mūsu hormonālā sistēma izteikti pozitīvi reaģē uz pieskārieniem, apskāvieniem. Neirobiologi apliecinās, ka pieskārieni ir dziedējoši gan fiziski, gan psiholoģiski – mūsu smadzenēm vitāli nepieciešams sensors kairinājums. Zināms, ka apskaujoties izstrādājas hormons oksitocīns, un neirobiologi skaidro – oksitocīns ir neiropeptīds, kas pamatā veicina uzticības, uzticēšanās un saiknes izjūtas. Tas ļoti tieši nosaka bioloģisko pamatu un struktūru kopā būšanai ar citiem cilvēkiem. Apskāviena laikā paaugstinās arī hormonu dopamīna (labsajūtas hormons, kurš izdalās arī kokaīna un metamfetamīna, kā arī citu stimulējošu narkotiku lietošanas rezultātā) un serotonīna (laimes hormons) līmenis, līdz ar to mazinot trauksmi un sniedzot labsajūtu. Savukārt dopamīna trūkums var radīt būtisku kaitējumu. Zems dopamīna līmenis veicina Pārkinsona slimību, kā arī garastāvokļa traucējumus, piemēram, depresiju. Arī prokrastinācija, šaubas par sevi un entuziasma trūkums ir saistīti ar zemu dopamīna līmeni. Un tieši apskāvieni un pieskārieni – lai cik neticami – var noregulēt dopamīna līmeni tā, lai cilvēkam tā netrūktu.
