Kinorežisore un feministe Alise Zariņa: Galu galā, arī sieviete vīrietim var ieliet vīnu
Detaļas – tās nekad nav nejaušas, ja runājam par ALISI ZARIŅU. Pat WhatsApp sarakstē viņa uz mani skatās caur rozā sirsniņformas saulesbrillēm un varavīksnes toņos tamborētā cepurītē. Viņa ir kinorežisore, dzejniece, publiciste, kinokritiķe un sieviešu stendapa komiķe. Noteikti arī jāpiebilst – feministe. Ar smalku pašironiju ikdienas komunikācijā un dziļi personīgu skatījumu it visā, par ko runā savos darbos.
Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils: Laila Trilopa
Viņa var izaicināt uz publisku argumentu kauju, bet intervijā brīžiem runāt tik klusi, ka sarunas ierakstā saklausu čukstus… Sakustināt sabiedrībā iesīkstējušo uzskatu ledu ir viņas radošais izaicinājums. Kaut gan dziļākajā būtībā Alise ir tik jūtīga, ka pati labi apzinās – ja būs aizkustinājums, būs arī asaras.
Man šķiet, ka nav jau tādu uzvarētāju stāstu – re, es jutos slikti savā ķermenī, bet tagad esmu absolūtā laimē un mierā!
– Tavu debijas pilnmetrāžas filmu Blakus gan kritiķi, gan skatītāji novērtēja atzinīgi. Ar kādām sajūtām tagad ķeries pie nākamā lielā darba, ja apzinies, ka faktiski būs jākonkurē pašai ar sevi?
– Tagad man noteikti ir mazāk bail. Es vairāk saprotu, ko daru. Iespējams, pie otrā darba gribētu vairāk rīkoties saskaņā ar savu pārliecību, mazāk domājot, kā vērtēs citi. Saprotu, ka labāk izvēlos piedzīvot savas kļūdas. It sevišķi radošajā darbā ļoti bieži uzklausi viedokļus no malas. No vienas puses, varbūt tā ir drošāk, no otras – es saprotu, ka vairāk ir jāuzticas sev.
Ar savu otro pilnmetrāžas filmu vairāk vēlos pētīt sievietes pieredzi, niansētāk skatot pagātnes traumas. Man joprojām ir svarīgi runāt viegli par smagām tēmām.
– Rodas iespaids, ka tev pašai dziļi nozīmīgas ir tās tēmas, par kurām runā savās filmās. Kaut gan mēs zinām, cik svarīgi ir uztaustīt pareizo tematiku, lai sabiedrībā radītu rezonansi.
– Mēdzu jokot, ka bērnībā vienmēr zināju, kas vinnēs skaistumkonkursā.
Ja nopietni, man pašai šīs tēmas ir svarīgas, bet, ja tēma rezonē sabiedrībā, tad saprotu, ka ir vērts iet dziļumā. Aktuālās tēmas var ķidāt tikai tad, ja tās ir personīgi nozīmīgas, jo skatītājs ļoti labi sajūt godīgumu vai tā trūkumu.
Kinofestivālā RIGA IFF būs skatāma mana īsfilma par sievietēm māksliniecēm, viņu attiecībām ar savu ķermeni un ar to saistītajām traumām. Kinokritiķe Elīna Reitere pēc noskatīšanās teica, ka es runāju par tēmām, par kurām neviens cits Latvijā nerunā. Bet man tas šķiet jocīgi, tā taču ir milzīga tēma!
