Kinoproducente Alise Ģelze: Es nekad vairs pilnībā neuzticēšos savai intuīcijai

Alise Ģelze pazīst kinodrēbi un vairākkārt ar savu kinoproducentes vērienu kaldinājusi Latvijas filmu slavu un panākumus starptautiskajā arēnā. Pirms desmit gadiem, 2013. gadā, režisora Jāņa Norda filma «Mammu, es tevi mīlu» Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla konkursā «Generation K-Pluss» ieguva žūrijas balvu kā labākā filma, 2016. gadā režisora Renāra Vimbas filma «Es esmu šeit» turpat – Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā – ieguva bērnu filmu programmas galveno balvu «Kristāla lācis», bet 2019. gadā režisora Jura Kursieša filma «Oļegs» tika iekļauta Kannu kinofestivāla programmā.

Alises ambīcijas neaprobežojas ar šīm un daudzām citām iegūtām balvām, viņa līdzās režisoriem un aktieriem, kurus parasti izceļ starmešu gaismā, kā neredzamais gariņš mērķtiecīgi turpina virzīt filmas uz lielo kinofestivālu skatuvēm.

Kad sāku strādāt, bija uzskats, ka režisoram ir atļauts viss – viņš drīkstēja būt traks, un, ja nav traks, tad noteikti nav labs režisors.

– Tu esi tik līdzīga savai mammai – māksliniecei Ilzei Ramanei! Vai kāds tev ir to teicis?
– Jā, droši vien mums ir kaut kas līdzīgs!

– Vai tavas attiecības ar mammu var saukt par tuvām? 
– Mūsu ģimenē citam ar citu ir tuvas attiecības, un mamma ir galvenā informācijas turētāja un joprojām arī pavarda kurinātāja. Dažkārt domāju, ka jāpie­zvana brāļiem, bet tad attopos, ka es jau tāpat visu zinu! (Smejas.) Lai gan visi esam aizņemti, mums vienmēr ļoti svarīgas bijušas kopā sanākšanas, un es mēģinu to pārmantot arī savā ģimenē – man svarīgi, lai mēs visi vienlaikus piesēžamies pie galda un paēdam.