Kāpēc mēs pieņemam racionālus vai iracionālus lēmumus
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm vakcinācijas līmenis pret Covid-19 pie mums joprojām ir viens no zemākajiem. Tam ir vairāki iemesli, arī politiski, bet tos šoreiz neanalizēsim. Parunāsim par to, kā mēs vispār pieņemam lēmumus, kas skar mūsu veselību! Vai tie vienmēr ir racionāli un izsvērti – pat ja tā liekas pašiem?
Foto: Shutterstock
Eksperte:
ANDA ĶĪVĪTE-URTĀNE,
RSU Sabiedrības veselības institūta direktore,
asociētā profesore RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā
Svarīgākais no četriem
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ir četras lietas, kas kopumā nosaka cilvēka veselību: gēni, pieejamā veselības aprūpe, apkārtējā vide un tas, ko sauc par cilvēka veselības uzvedību.
Veids, kā cilvēks domā, ir līdzīgs gan, piemēram, iepērkoties, gan arī veselībā.
Nereti pieņemts domāt, ka vislielākā ietekme no šiem četriem ir tieši gēniem. Bet tā nav. Patiesībā veselības aprūpes ietekmei ir 11% nozīmības, gēniem – 19%, videi – 27%, bet visvairāk – 43% – ietekme ir veselības uzvedībai. Tātad visvairāk veselību ietekmē mūsu izvēles.
«To viegli izprast, ja atceramies, kas ir trīs galvenie nāves cēloņi Latvijā un citās attīstītajās valstīs: pirmajā vietā ir sirds un asinsvadu slimības, otrajā vietā onkoloģija, trešajā – ārējie nāves cēloņi, proti, negadījumi, traumas, pašnāvības, ceļu satiksmes negadījumi u. tml. Vai šie ir ģenētiski noteikti? Lielākoties ne, īpaši jau sirds un asinsvadu slimības. Katrā ziņā pirms simt gadiem tas nebija tik aktuāli, un ne jau mēs ģenētiski esam mainījušies šo simt gadu laikā. Jā, protams, ir pagarinājies mūža ilgums, ir arī iedzimti cēloņi, tomēr galvenais – mainījušies mūsu paradumi. Mazkustīgums, neierobežota pieeja pārtikai, neveselīgu produktu lietošana… Tas apstiprina, cik svarīga ir veselības uzvedība,» uzsver RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
