Ilze Ķuzule: Likās, ka jātiek vaļā no šā slavena vecāka bērna zīmoga, kas man traucē

Nekad nebūtu domājusi, ka manas mammas vārds man varētu traucēt, bet ir bijušas nepatīkamas epizodes. 

Kad runājamies, ir agra svētdienas pēcpusdiena. Ilzes mājās visi ir kārtīgi izgulējušies un nesteidzīgi ieturējuši vēlās brokastis. Viņai negaidot iegadījušās divas patiešām brīvas brīvdienas, jo izrādes «Smiļģis» teātrī ir atceltas. «Man patīk pārskatīt nedēļu uz priekšu – tad zinu, kas mani sagaida, kādas izrādes man būs, un varu noskaņoties. Kad pēkšņi kaut kas atceļas – kā tagad –, uz mirklīti iestājas tāds nesaprotams stāvoklis. Bet, kad samierinos, paveras visādas foršas iespējas, ko brīvdienā var darīt. Vakar mēs visi aizbraucām uz kalnu paslēpot, šodien arī kaut ko noteikti sadomāsim,» saka Ilze. Viņas dvīņiem Emīlījai un Maratam jau drīz būs 12 gadu. Un, lai gan abi labprātāk nolienot katrs savā istabā, tomēr sajūta, ka vecāki kaut kur tepat vien ir, viņiem tīri labi patīkot.

Ilze priecājas, ka intervijai uzrunāta tieši tagad. Patlaban viņa filmējas Sandras Kalnietes lomā filmā «Dzīve pārtraukta», kas stāstīs par Atmodas laika spožo zvaigzni Itu Kozakeviču, un gatavojas koncertam, kas būs veltīts Ilzes mammai Mārai Zālītei viņas apaļajā jubilejā – koncerts «Tā runāja» notiks 18. februārī mūzikas namā Daile.

– Kā radās ideja par koncertu tieši mammas dzimšanas dienā?
– Iniciators bija komponists Kārlis Lācis. Runājām, ka kaut ko varētu darīt kopā, un tad sapratām, ka ir īstais brīdis, jo mammai šis ir jubilejas gads. Atcerējāmies, ka Kārlim ir brīnišķīgas dziesmas ar mammas tekstiem, kas savulaik rakstītas Aijai Andrejevai, – viņiem ir kopīgs albums Mežā. Kārlis uzrakstīja fantastiskas aranžijas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu kvartetam, līdz ar to mums kompānijā ir arī četri brīnišķīgi kungi, un dziesmas atkal izceltas saulītē. Protams, neesmu dziedātāja, bet aktrise, un manā izpildījumā dziesmas skanēs citādi, jo es uzsvaru lieku uz tekstu un stāstu. Bet tik un tā vajadzīgi nopietni tehniski treniņi, jo Kārļa mūzika nav tā vieglākā. Tāpēc tagad trīs reizes nedēļā eju dziedāt pie savas skolotājas Ievas Kerēvicas.

– Tas ir tā ļoti personiski – tieši jūs un tieši mammas dzimšanas dienā.
– Jā, es par to domāju – vai nav pārāk personiski? Bet tad nolēmu – nu nē! Man tas ir jādara, un es to gribu. Mammai bija daudz piedāvājumu saistībā ar viņas jubileju, bet es teicu: mammu, tu zini, es uzlikšu ķepu, nedod šo gadu nevienam citam, mēs mēģināsim realizēt! Ļoti ceru, ka koncerts varēs notikt paredzētajā datumā un laikā.