Ģimenes terapeite Aina Poiša – kā neļaut savai fantāzijai aiziet neceļos

Konsultē AINA POIŠA, ģimenes terapeite

Spēja fantazēt ir brīnišķīga! Tā vienā mirklī var tevi pārcelt no drēgnās istabas uz ziedošiem pieneņu laukiem vai gozēšanos jūras malā. Spēja fantazēt tevī ielikta no dzimšanas, un tieši tāpēc tu bērnībā varēji spēlēties skolotājos, ārstos, policistos, iztēloties, ka esi princese vai Pepija Garzeķe, bet pusaudzes gados sapņot, kā būs, kad mūsu vietā visu darīs roboti. Tiesa, ar gadiem krietni mazinās spēja domās acumirklī nokļūt citā realitātē, iztēloties un iegrimt sapņu pasaulē. Precīzāk – šī spēja gan nekur nepazūd, bet tiek izmantota krietni retāk. Tas tāpēc, ka par galveno ikdienas dzīves ansambļa diriģentu kļūst loģiskais prāts un pragmatisms.

Mēs, pieaugušie, reizēm aizmirstam, ka ar savām izjūtām varam manipulēt un ar fantazēšanu sevi gluži vai iedzīt zemē.

Bieži vien būt ļoti racionālām un prātīgām mūs piespiež ikdienas dzīve – tā ierauj savā virpulī un izsniedz garu pienākumu sarakstu, kas jāizpilda tagad un tūlīt. Šobrīd tam pievienojušies vēl visi pandēmijas izraisītie kreņķi. Nē, nu nevar jau gan arī teikt, ka fantāzija netiek darbināta nemaz. Tiek. Tikai ne vienmēr pozitīvā virzienā. Tev pieaugot, saulainās debesis, daiļās pasaku princeses un rožaino nākotni sapņos pārāk bieži nomaina drūmas nākotnes vīzijas, kurās tu esi nevērtīga, nevienam nevajadzīga, bez darba un galu galā arī bez mājām. Kā noturēt savu iztēli līdzsvarā un neļaut tai iestūrēt melnā dūksnājā?