Datu analītiķe Agnese Poikāne: Zinu, ko nozīmē, kad ārēji tev ir viss, bet iekšā – tukšums.
Pēdējais gads mums visiem bijis grūts, bet socioloģei un datu analītiķei AGNESEI POIKĀNEI tas bijis trīskārt smags. Pirms vairākiem gadiem viņa devās līdzi vīram uz Baltkrieviju, kur pērn savām acīm skatīja politisko notikumu šausmas. Šajā laikā izjuka arī viņas laulība, bet, atgriežoties Latvijā, Agnese iekrita smagā depresijas bedrē. Ceļš pie sevis ir visgrūtākais, atzīst Agnese un uzsver – viņa piekrīt šai sarunai, cerot, ka viņas stāsts palīdzēs arī citiem, kuri piedzīvojuši izdegšanu vai nonākuši depresijas valgos.
Foto: Andrejs Nikifirovs. Stils, grims: Ginta Vītola
-
Ir brīnišķīgi daudz zināt, diemžēl pēc savas pieredzes varu teikt, ka akadēmiskās zināšanas nepasargā no personīgiem bedres periodiem.
-
Sevi izdzinu tiktāl, ka pēc gada nonācu slimnīcā un pat tur ārstiem sacīju: «Lūdzu, izdariet kaut ko, lai es varu strādāt vairāk. Jūtos nedaudz nogurusi.»
-
Man ir bijis daudz jāstrādā ar saviem domāšanas slazdiem: bijis jāsaprot – tas, ka savulaik man tuvas sievietes izteikušas dzēlīgas piezīmes, nenozīmē, ka tādas ir visas sievietes.
Manī visu mūžu bijis dzinulis mācīties – uzzināt, izprast pasauli un tās dažādos procesus. Esmu ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā, maģistra grādu starpkultūru attiecībās un maģistra grādu valsts pārvaldē. Jo vairāk mācījos, jo vairāk mani ieinteresēja arī darbs ar datiem – tieši tie visobjektīvāk parāda realitāti visdažādākajās jomās. Tāpēc papildus ieguvu arī datu analītiķes un datu zinātnieces kvalifikāciju, bet, piedzīvojot izdegšanu, apguvu arī koučingu. Ir brīnišķīgi daudz zināt, diemžēl pēc savas pieredzes varu teikt, ka akadēmiskās zināšanas nepasargā no personīgiem bedres periodiem.
