Astrologs Andris Račs: To, ka raudāja arī tēvs, es neredzēju

1.

Veselīgā ģimenē, kurā ir divi pieaugušie un bērni, vīrietis rindā būs pēdējais, kura jūtas kādam būs interesantas.

21. gadsimta lielā nelaime ir tā, ka cilvēku elki ir krituši… 
Ja cilvēks nedara to, kas viņam paredzēts un labi padodas, viņš nevar būt laimīgs. Pie tā var nonākt, ejot garo ceļu paša spēkiem vai īso, sekojot skolo­tājam. Bailes kādam uzticēties, bailes no tā, ka var kaut kas noiet greizi, noved cilvēku pie garā sevis meklēšanas ceļa. Dažreiz tas ir tik ilgs, ka dzīves laikā to nav iespējams noiet. Jo – neticu, neticu, neticu un beigās vairs neticu arī sev.
Ir kaut kas lielāks ārpus katra no mums. Tiem, kas pieder pie kādas reliģijas, ir vieglāk, jo instrukcijas ir ietvertas pašā mācībā. Tikai lūdzot Augstākajam vadīt mūsu dzīvi, mēs varam būt droši, ka nenomaldīsimies.

2. 

Ja sākam pretstatīt garīgo un zemes dzīvi, mēs aizliedzam sev iespēju piedzīvot dzīvi.
Mūžīgais un pārejošais ir vien­līdz svarīgs. Mītos skaidri un gaiši ir teikts: dievi sadarbojās ar zemajiem gariem. Tas nozīmē, ka mums katram ir vajadzīgs fiziskais, laicīgais spēks, lai mēs iegūtu garīgos augļus. Pat mūsu valodā ir apzīmējums: gara spēks. Uz dzīvi ir vērts paskatīties kā uz vienu veselumu. 

3.

Ir svarīgi izārstēt savu dvēseli, jo tādam – ar caurumiem – nav labi dzīvot.