Aktrise Lelde Dreimane: Dienā, kad uzzināju, ka tētis ir nomiris, nomira arī daļa no manis

Nupat pirmizrādi piedzīvojis režisora Džona Malkoviča iestudējums Leopoldštate, kurā piedalās arī Lelde, viņa filmējas Intara Rešetina režisētajā seriālā No naida līdz mīlestībai un jau mazu vētru sacēlušajā Dž. Dž. Džilindžera erotiskajā filmā Ekstāze, skatāma arī televīzijas šovā Četri uz koferiem. Vasarā viņa piedalījās Dziesmusvētkos – Lelde dzied korī Mūza.
Nesen presi pāršalca ziņa, ka pēc vairāku gadu kopā būšanas pārtrūkušas Leldes un hokejista Ērika Ozollapas attiecības. Par šo tēmu gan mūsu intervijā katrs vārds no Leldes būs jāvelk ārā kā ar knīpstangām – viņa tikai pasmiesies un šarmanti aizpeldēs no jebkādas konkrētas atbildes. Tomēr būs arī asaras – sāpīgas un rūgtas, bet ne jau par attiecībām… 
Sēžot kafejnīcas mutuļojošajā kņadā starp kūpošām kafijas tasēm, smalkmaizītēm un netālu esošiem skaļiem franču vīriešiem, spriežam, ka intervijas virsraksts varētu būt arī Zaķēns ir pieaudzis.

Uzmanos no mammas viedokļa, viņai pār mums ar māsu ir ļoti liels spēks.

– Kad iznāks žurnāls, tikko būs notikusi Leopoldštates pirmizrāde. Kā režisors Džons Malkovičs tevi izvēlējās? 
– Uz kastingu tika aicināti visi Dailes teātra aktieri. Tikāmies ar Malkoviču, ar izrādes scenogrāfu un režisora asistenti, un katram bija minūtes desmit sarunai. Bet sāksim jau ar to, ka mans brauciens uz kastingu bija visai ekstrēms. Tajā dienā filmējos seriālā No naida līdz mīlestībai, un, kad beidzās filmēšana, man bija tikai divdesmit minūtes, lai nokļūtu līdz teātrim. Lecu uz rollera un kā raķete šāvos cauri visai Rīgai. Teātrī nometu ķiveri, mati pa gaisu, paspēju tikai sasveicināties un sazemēties, kad jau bija jātiekas ar Džonu Malkoviču.