Aktrise Agnese Jēkabsone: Gribētu, lai manī nebūtu kritumu un kāpumu
«Es biju tā, kas savulaik vīram pateica, ka darbā esam tikai kolēģi. Jo man patīk privātumu un glāstus paturēt mājām,» atzīst Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone. Viņa cer, ka augusta sākumā ar viesizrādēm Purva bridējs ugunī jau atkal izdosies nocelt jumtu Dailes teātrim.
Foto: Natalia Golubova. Stils: Agija Vismane
Pirms desmit gadiem – 2013. gadā – romantiskā divvientulībā Agnese mazā baltā kapeliņā Lasvegasā teica jāvārdu savam vīram Liepājas teātra aktierim Edgaram Ozoliņam. Tajā gadā Agnese arī teātrī piedzīvoja savu zvaigžņu stundu – kā toreiz rakstīja žurnāla Santa galvenā redaktore Santa Anča, piesakot savu interviju ar Agnesi: «Esiet arī jūs līdzās, kad uz skatuves dzimst zvaigzne!» Agneses radītā Edīte Piafa pārsteidza un aizkustināja skatītājus līdz asarām, arī žūrija novērtēja viņas sniegumu, pasniedzot Spēlmaņu nakts balvu kā gada aktrisei.
Šogad Agnese atkal ir nominēta Spēlmaņu nakts balvai – kā otrā plāna aktrise par Māras lomu izrādē Dziesmu svētki. Bet pa vidu ir noticis tik daudz!
Gribu tikt vaļā no Piafas zīmoga, lai gan pieļauju, ka nekad vairs nenospēlēšu tik lielu lomu, jo nekā lielāka par to nemaz nav.
– Pāris dienu pēc mūsu sarunas tev ir dzimšanas diena. Ar kādām sajūtām svinēsi?
– Pārdomājot, ka nu jau būšu tuvāk četrdesmit un tālāk no trīsdesmit… Tāpēc arī baidījos no tā cipara – trīsdesmit seši. Neticu, ja sieviete teic, ka nesatraucas par gadiem. Manuprāt, jebkura baidās novecot. Beidzamajā laikā draudzeņu čatiņā aktuālākās tēmas mums ir krunciņas un novecošana, sevis mīlēšana un uzturēšana formā, mūs nodarbina jautājumi, kā iemīlēt sevi, kā patikt sev.
