Aktieris Mārtiņš Meiers: Kādas vēl attiecības, ja man pat suni izvest pastaigā neatliek laika!

– Kāds kolēģis par tevi teica tā: «Mārtiņš ir brīnišķīgs skatuves partneris, kurš redz un dzird otru. Viņš deg par savu profesiju. Ar Mārtiņu ir jautri, bet vienlaikus atbildīgs gan pret lielām, gan arī mazām lomām. Atbildīgs pret parteri, teātri un cilvēku.» Arī citi saka par tevi labus vārdus. Esi mīlēts.
– Paldies par to, neapšaubāmi ir patīkami dzirdēt. Es mīlu dzīvi un cilvēkus, man patīk iepriecināt tuvos un tālos, kolēģus, draugus, ģimeni. Taču katram mums ir sava ēnas puse, tikai jautājums, vai mēs to rādām citiem. Un, ja rādām, ko tas mums pašiem vai apkārtējiem dod un palīdz. Tici man, neesmu es tik balts un cēls, kā tu te tagad citē, bet esmu ceļā uz labāku sevis versiju. Manuprāt, galvenais ir būt godīgam gan pret sevi, gan apkārtējiem. Man gribētos domāt, ka  komplimentus esmu nopelnījis par to, ka neizliekos.

Kad saņēmu zvanu no Dailes teātra, man daudz nebija jādomā.

– Vai atceries, kāds tu biji, kad ienāci Valmieras Drāmas teātrī?
– Jauns un pārliecināts par sevi. Gatavs gāzt kalnus. Mūsu kurss (Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ilona Balode, Jānis Vimba, Kristīne Krūze, Viesturs Meikšāns, Jānis Āmanis, Ģirts Liuziniks un citi) netika gatavots konkrētam teātrim. It kā visi zinājām, ka mums nav garantētas vietas, bet šķita, ka pabeigsim akadēmiju un visi mūs gribēs, jo esam taču tik jauni, skaisti un talantīgi. Pēdējā studiju gadā bija skaidrs, ka pašiem vien būs jāmeklē iespējas piederēt kādam teātrim.