Aijas Andrejevas svētceļojums: Es gāju izdzēst sava tēta telefona numuru…

Dziedātāja Aija Andrejeva. Attek abi suņi un klusi novēro. Virtuvē deg svece, Aija vāra kafiju, un zem galda pa brīžam kāds pūkains viegli ar zobiem pakož manu čību. Visaptverošs siltums. Uzmirdz Aijas kaklarota ar smalki gravēto teikumu «Es iešu tālāk» – viņas dziesmas nosaukums. Pirms sarunas Aija ir trauksmaina. Viņu nomierina uzmanība, ko pievēršu baltajai Dadai, kurai rit piecpadsmitais gads. Bet jaunajai austrālietei Aurai tik zilas acis. Kaut kur slēpjoties arī Lote, Olgas Rajeckas kaķenes bērns. Tikai šogad Aija pa īstam ir atkopusies pēc dvēseles krēslas. Un vislabāk viņa atklājas klusuma pauzēs – nojausmā.
Ineta Meimane
Ineta Meimane
Foto: Liene Pētersone. Stils: Laila Trilopa

– Kad ar tevi tikos pirms četriem gadiem, tu biji Aija pirms Himalajiem
– Un sabiedēta, ka tur būs šausmīgi grūti. Nē, viegli nebija, bet izturami, jo kāpu kopā ar cilvēku, kuru mīlu (mūziķis Jānis Aišpurs – I. M.), un mums bija superīgs gids. Varēju atslēgt prātu, vienīgais, par ko bija jādomā, – kur likt kāju. Tā arī ir kalnu maģija. Kad izej cauri ziedošam rododendru mežam un pēkšņi sākas ziema, jo ieraugi sniegotās virsotnes, tev aizsitas elpa. Aiz laimes raudāju no tā, ko redzu.

Toreiz Himalajos… Uzkrāsoju sarkanas lūpas. Uzkāpām, un abi ar Janku raudājām.

– Tu kāpi deviņas dienas, lai remdētu nedzīstošas sāpes un nokāptu citāda. Teici: «Tas būs mans svētceļojums. Manuprāt, tur es brāli spēšu palaist.» (Aijas mazais brālis Anrijs bez vēsts pazuda pirms 18 gadiem šosejas Rīga–Daugavpils posmā starp Lielvārdi un Ikšķili. Un tā arī neatradās – I. M.)
– Ir mainījusies sajūta, ar kādu dzīvoju, skatoties uz šo notikumu. Ar laiku iemācies, ka korekcijas ievieš tikai laiks. Toreiz Himalajos… Uzkrāsoju sarkanas lūpas. Uzkāpām, un abi ar Janku raudājām. Tagad, domājot par to kāpienu, saprotu, ka dabu un kalnus izbaudu ar katru šūniņu. Oktobra sākumā Skotijā gājām ļoti grūtā vienas dienas kāpienā. Liec soli un nedomā ne par ko citu, tas ir drošības jautājums. Un galva iztīrās tukša. Virši jau bija paziedējuši – kur vien skaties, virši, virši, virši, tādas kupenas. Man tagad gribas ziemeļus, skarbo dabu. Uz Aļasku varētu aizbraukt.

– Šodien tu teici: ja es būtu zvanījusi tev pagājušajā gadā, tu nebūtu ar mani tikusies un nerunātu. Kāpēc?
– Tāpēc, ka atkal biju emocionālā bedrē.

– Jā, tavā Instagram profilā ko tādu nolasīju. Vai esi gatava stāstīt, kas ar tevi tad notika?
– Tēta (Opus Pro mūziķis Oļegs Andrejevs jeb Alex – I. M.) pēkšņā aiziešana man bija ļoti liels trieciens, no kura ilgi nespēju atkopties. Atskatoties, kā bija toreiz, kad pazuda brālis… Tad šoks izstiepās uz gadiem, jo nebija cilvēka, ko apglabāt.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Par 4 nedēļām
1 €
pirmie trīs maksājumi, pēc tam 3.99 €
Izmēģini
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā
Populārākā izvēle
Par pirmo gadu
24.49 €
pēc tam 34.99 €
Abonē
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Raksta abonements
5 €
Derīgs 28 dienas
Abonē
plus
Pieeja vienam rakstam
plus
Santa+ vide bez reklāmām
plus
Pieeja rakstam jebkurā ierīcē
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Abonē