«Bija brīdis, kad mani pārstāja aicināt ciemos.» Daiņa Grūbes trīs gadi bez teātra

Vēstures lappuses

«Filma Dumpis ir reālos notikumos balstīts stāsts par sacelšanos pret Kremļa režīmu uz militāra karakuģa 1975. gada Rīgā. Es atveidoju jūras kara flotes virsnieku Valēriju Špaginu – labo komunistu, kas patiesi tic, ka nākotnes sabiedrībā visi cilvēki būs vienlīdzīgi. Viņš ir pārliecināts par šo ideoloģiju, tajā pašā laikā manis atveidotajā personāžā ir ārkārtīgi daudz cilvēcības – otra dzīvība viņam ir augstākā vērtē par ideoloģiskajām nostādnēm. 

Tas nebija apzināts solis – no šodienas nepīpēšu, nelietošu alkoholu un neapmeklēšu ballītes.

Ir svarīgi runāt par šo vēstures posmu – izaugušas paaudzes, kas nav to pieredzējušas, bet mums ir jāzina sava pagātne. Es pats esmu dzimis 1984. gadā, un arī man nav daudz atmiņu par šo laiku. Atceros vien atsevišķas epizodes: bija tukši veikali un garas cilvēku rindas pie tiem, tomēr… Mūsu ģimene arī tajā laikā par dzīves apstākļiem sūdzēties nevarēja. Mums galdā bija gan desa, gan apelsīni. Es jau agri tiku pie tā laika lielā sapņa – džinsiem. Tētis bija apsviedīgs un visu ko spēja sarunāt. Vecākiem bija arī žigulis – naudu tam ilgi krāja mammas vecāki, lai varētu to uzdāvināt mūsu ģimenei.