«Andri? Šodien ir Tava bēru diena. Tu ļoti mīlēji Emmiņu, un viņa (kaķiski) mīlēja Tevi, uzskatīja par savas kaķu cilts biedru un mēdza laizīt (mazgāt) tev rokas. Savukārt Tu mēdzi teikt: «Mēs nu gan raudāsim, kad Emmiņa nomirs.» (Nekāda jaunule viņa tiešām vairs nav.) Biji Tu, ir saule, ir Emmiņa un šī fotogrāfija. Miers,» ceturtdienas rītā rakstīja dzejnieka Andra Ogriņa bijusī dzīvesbiedre Anda Ogriņa, un pievienoja dzejnieka un viņa mīļās kaķenītes bildi.
Šī būs smaga, skumju pilna diena dzejnieka Andra Ogriņa tuvajiem. Viņi uz mūžu atvadīsies no sava mīļā cilvēka. Kad 18. decembrī tapa zināms, ka Andra gaitas vien 48 gadu vecumā uz šīs zemes ir beigušās, viņa bijusī sieva Anda publiskoja skarbu stāstu par dzejnieka pēdējām dienām, par viņa postošo atkarību un to, cik viegli viņam bija tikt pie vielām, kas dzejnieku ieveda nāvē. Anda to darīja ar cerību, ka viņas stāsts spēs izglābt kādu, kurš nonācis uz šī šausmīgā ceļa.
Andris Ogriņš ir autors astoņiem dzejas krājumiem. Par pirmo dzejoļu krājumu «Es zvēru pie kraukļiem» Andrim piešķirta Literatūras gada balva nominācijā «Spilgtākā debija», kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendija. Ogriņš regulāri publicējās kultūras medijos.
Atvadas Rīgas krematorijas lielajā zālē sāksies pulksten 15.