«Dēla slimība nav mani salauzusi…» Stiprā mamma Ieva un viņas smaidīgais Krišs

Kad runājam ar Sanitu, varu tikai nojaust, kā tieši izpaužas Kriša slimība. Puisēnam ir pieci gadi, bet viņa attīstība un svars ir kā divarpus gadus vecam bērnam. Retā ģenētiskā kaite skar nervu un gremošanas sistēmu, izpaužas ar garīgu atpalicību, kustību un līdzsvara traucējumiem, epilepsijas lēkmēm. Krišs nerunā, neprot padzerties un speciālo pārtiku un ūdeni saņem caur gastrostomu – caurulīti, kas pa tiešo savienota ar kuņģi. Kad ar Sanitu tiekamies otru reizi un viņu sapoš gaidāmajai fotosesijai, dzīvojos ar Krišu un viņa māsu Ievu, kurai ir septiņi gadi. Lielā māsa zina, kā brālīti nomierināt, kā pieturēt, lai viņš varētu pastaigāt, un prot caur caurulīti vēderā iedot padzerties. Krišs rāpo pa grīdu, spēlējas, mēģina visur uzrāpties, visu iebāzt mutē, ir smaidīgs un priecīgs, tikai pēc laika drusku satraucas, jo grib pie mammas…