Kāpēc latvietes tēlo orgasmu

Varbūt aizies

Ne jau tāpēc, ka sekss būtu tik slikts, nē taču! Iemesli mākslotajai baudai, kā zinām, mēdz būt dažādi – rīt agri jāceļas, galīgi nav garastāvokļa, gribas ātrāk tikt pie miera vai ikvakara seriāla, laba daudz nevajag un tā tālāk. Taču mani māc aizdomas, ka galvenais iemesls, kas sievietēm – un īpaši latvietēm – liek ķerties pie saldajiem meliem, ir… pieklājība. Viņš taču tik ļoti cenšas, paskat, kā svīst jau divdesmito minūti, lai jau viņam tiek! Taisni neērti kļūst, ka uz mani tik ilgi jāgaida… Nabadziņš nodomās, ka ar mani kaut kas nav kārtībā vai, vēl trakāk, kaut kas nav kārtībā ar viņu pašu. 

Tiklīdz manām, ka viņš jau tūlīt, tūlīt… mūsu ieaudzinātā takta izjūta un vēlme nabaga vīrieti pārāk nenomākt un nenogurdināt ar sevi un savām nebūšanām jau atkal mudina stenēt un vaidēt, un ar acs kaktiņu vērot, kā viņš laimīgi sasniedz savu mazo uzvaru, lepns un apmierināts atlaižas, un tad miers ir mājās. 

Gandrīz kā ārsta izmeklēšanā viņš pacietīgi tincina – vai šeit ir labi? Un te? Vai varu uzspiest stiprāk?

Ko tur liegties, arī pašas tīri apmierinātas. Sekss bija foršs, viņš priecīgs un rāms, un kas par to, ka nebeidzu – bija taču labi! Zinu, ka šāda samiernieciska seksa dzīve ir daudzām. Atceros arī krustmātes sazvērnieciskā pusčukstienā sniegtos padomus, kad pēcdzemdību laikā aprima mana tuvība ar vīru. Tas nekas, ka negribas – viņa teica. Ja ļausies, varbūt aizies un iepatiksies. Citādi viņš ņems un aizies.