• Šobrīd

    weather img

    Rīga +15°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Vakcinēties ir drošāk nekā slimot!

    Vakcinācija
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    21. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Materiālu atbalsta NACIONĀLAIS VESELĪBAS DIENESTS.
    Foto: Shutterstock.com
    Materiālu atbalsta NACIONĀLAIS VESELĪBAS DIENESTS.
    Nav cita labāka un drošāka veida, kā sevi un bērnu pasargāt no COVID-19 infekcijas, par vakcināciju. Apkopojām topošo un esošo mammu biežākos jautājumus par vakcinēšanos gaidību laikā un pēc tam.

    Mans Mazais eksperte SANTA MARKOVA, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe, dzemdību speciāliste

    Kādi būs ieguvumi, ja grūtniecības laikā vakcinēšos pret Covid-19?

    Vakcinācija ir drošākais veids, kā pasargāt sevi no Covid-19 infekcijas smagas norises. Grūtniecēm ir augstāks slimības smagas gaitas un komplikāciju risks salīdzinājumā ar tāda paša vecuma sievietēm, kuras negaida bērniņu. Pieaugot koronavīrusa daudz lipīgākā delta varianta izplatībai, saslimšanas un komplikāciju risks nevakcinētām grūtniecēm ir augsts. Ārvalstu pētījumos apkopotie dati liecina, ka komplikācijas biežāk novērojamas vēlīnā grūtniecības laikā (trešajā trimestrī). Šajā laikā ir aptuveni piecas reizes augstāks risks, ka slimība noritēs vidēji smagi vai smagi ar nepieciešamību ārstēties slimnīcā. Tāpat pastāv aptuveni pusotras reizes lielāka iespējamība, ka būs jāārstējas intensīvās terapijas nodaļā un būs vajadzīga plaušu mākslīgā ventilācija.

    Covid-19 palielina arī noteiktu grūtniecības sarežģījumu risku: 2–3 reizes biežāk notiek priekšlaicīgas dzemdības, ir augstāks vēl nedzimušā mazuļa bojāejas risks, līdz trim reizēm palielinās nepieciešamība jaundzimušajam ārstēties intensīvās terapijas nodaļā.

    Vai grūtniecei ir droši vakcinēties pret Covid-19? Kuru vakcīnu izvēlēties?

    Neviena no Eiropas Zāļu aģentūras reģistrētajām vakcīnām nesatur dzīvu, novājinātu vīrusu, tādēļ vakcinējoties nav iespējams inficēties ar Covid-19 vai inficēt mazuli. Vakcīnas ir drošas un nerada risku grūtniecības norisei vai mazuļa attīstībai. Lai gan šīs vakcīnas izstrādātas samērā īsā laikā, to drošības un efektivitātes prasības atbilst tikpat augstiem standartiem kā citām vakcīnām un medikamentiem. Pret Covid-19 visā pasaulē vakcinējušies simtiem miljonu cilvēku, tajā skaitā arī vairāki simti tūkstoši grūtnieču (piemēram, ASV vien vairāk nekā 130 000), un līdz šim nav ziņots par drošuma problēmām.

    Topošajām māmiņām mediķi iesaka vakcinēties ar Moderna (jaunais nosaukums Spikevax) vai PfizerBioNTech ražoto vakcīnu Comirnaty. Šīs ir pasaulē visvairāk izmantotās vakcīnas grūtniecēm. Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīna satur ģenētisko kodu, ko sauc par ziņneša RNS (mRNS) – ļoti būtiskai Covid-19 vīrusa daļai, ko sauc par pīķa proteīnu. Kad saņem vakcīnu, organisms nolasa ģenētisko kodu un veido pīķa proteīna kopijas. Tādējādi imūnsistēma tiek apmācīta vīrusa atpazīšanai un antivielu veidošanai pret to. Tāpat pierādīts, ka RNS ziņneša molekulas nenokļūst šūnas kodolā un nemaina cilvēka DNS.

    Vai varu vakcinēties, ja grūtniecību vēl tikai plānoju?

    Vakcinācija pret Covid-19 neietekmē ne sievietes, ne vīrieša auglību un ģimenes plānošanu un ir rekomendējama, jo pasargās no smagas saslimšanas. Pirms vakcinēšanās nevajag veikt grūtniecības testu, savukārt, ja vakcīna saņemta, nezinot par grūtniecību, nav iemesla grūtniecību pārtraukt. Ja grūtniecība atklāta pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas, nav pamata atlikt uzsākto vakcināciju – otro devu ievada atbilstoši vakcīnas instrukcijā noteiktajam laikam.

    Kurā grūtniecības mēnesī labāk veikt vakcināciju?

    Pētījumi par vakcinētajām grūtniecēm neuzrāda nelabvēlīgu ietekmi nevienā grūtniecības periodā, tādēļ, līdzīgi kā ar gripas vakcīnu, var vakcinēties jebkurā grūtniecības laikā. Ja sieviete nevēlas saņemt vakcīnu pirmajā grūtniecības trimestrī (līdz 14. grūtniecības nedēļai) un spēj šajā periodā distancēties, nēsāt masku, ierobežot sociālos kontaktus, vakcināciju var veikt vēlāk, jo augstāks risks smagai infekcijas norisei ir pēc 28. grūtniecības nedēļas.

    Vai var vakcinēties neilgi pirms dzemdībām?

    Var, jo vakcinācija ir droša arī šajā laikā. Tikai jāatceras par iespējamām
    pēcvakcinācijas reakcijām, kas biežāk un izteiktāk mēdz būt pēc otrās potes. Labāk vakcināciju ieplānot laikus, nevis iepriekšējā dienā pirms plānveida operācijas vai dzemdību ierosināšanas. Ja tomēr nav sanācis vakcinēties pilnībā un ir bažas par vakcīnas iespējamām blakusreakcijām tieši pirms dzemdībām, otrās devas saņemšanu ir iespējams nedaudz atlikt un saņemt pēc dzemdībām.

    Vai vakcinējoties varu pasargāt no saslimšanas arī bērnu?

    Jā, vakcinācija aizsargās arī bērnu. Vairāku pētījumu dati apliecina, ka mRNS vakcīnu veidotās antivielas caur placentāro asinsriti saņem arī auglis, līdz ar to vakcinējoties mamma savam bērniņam nodrošina aizsardzību pret Covid-19 jau pašā dzīves sākumā. Antivielas pret Covid-19 izraisošo vīrusu mazulis saņem arī ar mātes pienu zīdīšanas laikā.

    Vai grūtniecēm reakcija uz vakcīnu vērojama biežāk nekā pārējām sievietēm?

    Nē, nav nekādas atšķirības. Nesen publicētā pētījuma rezultāti pierādīja retāku un mazāk izteiktu vakcinācijas blakņu sastopamību tieši grūtniecēm. Ja tomēr pēc vakcīnas parādās sāpes injekcijas vietā, drebuļi, paaugstināta temperatūra, topošā māmiņa var lietot paracetamolu. Pirms vakcinācijas profilakses nolūkā medikamenti nav jālieto.

    Vai varu vakcinēties, ja zīdu mazuli ar krūti?

    Jā, vakcināciju zīdīšanas laikā rekomendē visās valstīs. Vairāku pētījumu dati pārliecinoši pierāda, ka, vakcinējoties ar mRNS vakcīnām, antivielas pret Covid-19 nonāk arī mātes pienā, līdz ar to kopā ar vērtīgo mammas pienu mazulis saņem arī aizsardzību pret saslimšanu. Līdz šim visas izmantotās vakcīnas, piemēram, gripas pote, nav ietekmējušas laktāciju vai mātes piena sastāvu. Tāpat nav datu par šo vakcīnu nelabvēlīgu ietekmi uz piena veidošanos vai sastāvu.

    Vai vakcīnas aktīvās sastāvdaļas nonāk mātes pienā?

    Nē, publicētie pētījumu dati neatklāj mRNS klātbūtni mātes piena paraugos pēc vakcinācijas. Tas ātri sadalās un tiek izvadīts no organisma. Varbūtība, ka vakcīnas RNS ziņneša molekulas vai pīķa proteīni nonāktu mātes pienā, pat teorētiski ir ļoti, ļoti niecīga, turklāt šie vakcīnas elementi tiktu iznīcināti jaundzimušā gremošanas traktā. Tādēļ jaunā māmiņa droši var vakcinēties arī bērna zīdīšanas laikā.

    Kas jāzina par  bērnu vakcināciju?

    Mans Mazais eksperte LIENE ČUPĀNE, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, vakcinācijas speciāliste

    No kāda vecuma bērnus var vakcinēt pret Covid-19?

    Šobrīd Eiropas Savienībā bērniem ir pieejamas divas vakcīnas: PfizerBioNTech un Moderna, ar kurām vakcinē bērnus no 12 gadu vecuma. Kāpēc tieši 12 gadi? Tas saistīts ar drošību, jo pētījumi veikti tieši šāda vecuma, nevis jaunākiem bērniem. Visi ražotāji, kuru vakcīnas izmantojam Latvijā, pētīs šo vakcīnu ietekmi arī jaunāka vecuma bērniem, taču šo pētījumu rezultāti vēl nav zināmi. Iespējams, mazākiem bērniem būs vajadzīgas mazākas devas. Arī citas zāles bērniem līdz 12 gadu vecumam rēķina pēc svara un lieto mazākas devas nekā pieaugušajiem. Kad bērns sver 35–40 kilogramus, viņam jau var dot pieaugušo devas, un vecāki ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē interesējas par iespēju vakcinēt arī jaunākus bērnus.

    Kāpēc bērni tomēr būtu jāvakcinē, ja Covid-19 viņi pārslimo samērā viegli?

    Pirmkārt, sākas skola, bērniem un jauniešiem jāsēž slēgtās telpās, esot ciešākā kontaktā. Otrkārt, vīruss ir mainījies un delta variants, ar ko tagad slimo vairākums, ir krietni lipīgāks. Pastāv liela iespēja, ka nevakcinētie bērni un jaunieši inficēsies un saslims. Protams, mēs zinām, ka bērni neslimo tik smagi kā pieaugušie, tomēr nevar zināt, kurš saslims vieglākā un kurš smagākā formā. Treškārt, bērni izplata vīrusu un slimību var viegli aiznest mājās saviem vecākiem un vecvecākiem. Ceturtkārt, mēs, pediatri un infektologi, redzam, ka arī iepriekš veselus bērnus, kuri pārslimojuši Covid-19, var skart multiiekaisīgie sistēmiskie sindromi. Proti, vīruss izraisa imūnās sistēmas neadekvātu reakciju, un tā rezultātā var tikt bojātas dažādas orgānu sistēmas. Šis sindroms var attīstīties divas trīs nedēļas, mēnesi pēc slimošanas un izpausties kā augsta neskaidra temperatūra, dažādi izsitumi, tūskainība, sagurums. Vēlāk var tikt bojāta sirds un asinsvadu sistēma, var būt muskuļu iekaisums, un tas ir nopietni.

    Kādas biežākās reakcijas vērojamas pusaudžiem, kas jau vakcinēti?

    Tādas pašas kā pieaugušajiem: sāpes un pietūkums rokā, paaugstināta temperatūra, kaulu laušana, slikta pašsajūta, galvassāpes. Iedzerot paracetamolu, šīs sūdzības mazinās. Reakcija var parādīties 8 līdz 12 stundas pēc vakcīnas saņemšanas, bet izzust nākamo 24–48 stundu laikā.

    Vai ir bērni, kurus nedrīkst vakcinēt?

    Tādu nav. Ja bērnam ir alerģija pret bišu kodumu, kādu pārtikas produktu, dzīvnieku, pat ja tā izpaudusies smagi, bērnu drīkst vakcinēt. Vienīgā reālā situācija, kad nevajadzētu turpināt vakcināciju ar to pašu vakcīnu, kas saņemta pirmajā reizē, – ja bijusi smaga alerģiska reakcija. Un tie nav izsitumi un iesnas, bet anafilaktiskais šoks, kad rodas dzīvību apdraudoša situācija un bērnam nepieciešama steidzama palīdzība. Tad otrai devai jāizvēlas cita ražotāja vakcīna. Ilgāka novērošana pēc vakcinācijas vajadzīga arī bērniem, kam anafilaktiskais šoks bijis pēc kādas citas vakcīnas vai intravenozas medikamentu ievadīšanas.

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+