• Šobrīd

    weather img

    Rīga -19°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Vai tava veselība ir tava vērtība?

    Vakcinācija
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    27. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Materiālu atbalsta NACIONĀLAIS VESELĪBAS DIENESTS.
    Materiālu atbalsta NACIONĀLAIS VESELĪBAS DIENESTS.
    Lai gan vakcinācija pret Covid-19 vīrusu notiek jau daudzus mēnešus un savu iedarbīgumu ir apliecinājusi, tomēr daudzi joprojām dzīvo maldu varā. Tos kliedēt lūdzam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Jāni Zaļkalnu.

    1. pieņēmums

    Nevēlos vakcinēties, jo man ir vairākas hroniskas slimības – sirds, nieru, vairogdziedzera, arī liekais svars – un es lietoju dažādus medikamentus.

    Dažādu slimību buķete nav iemesls nevakcinēties, tieši otrādi – jāvakcinējas pēc iespējas ātrāk. Ja seniors, kuram parasti nav viena, bet piecas, septiņas un vairāk atšķirīgas slimības, inficējas ar kovidu, tas ir pēdējais piliens, un ar to viņa dzīve beidzas. Dažreiz cilvēki stāsta, ka tieši pēc potes kāda hroniskā slimība saasinājās, bet tas ir mīts. Piemēram, cilvēkam ir hroniska sirds mazspēja, viņam precīzi jāievēro ārsta norādījumi, ieskaitot zāļu lietošanu. Ja viņam sāk trūkt elpas tādēļ, ka viņš nav lietojis urīndzenošu līdzekli, kas arī jālieto hroniskas sirds mazspējas gadījumā, tad tam nav nekāda sakara ar vakcināciju. Vai tas pats osteoartrīts jeb izmaiņas locītavās, kas ir ļoti daudziem senioriem. Deformācija kau­lu locītavu sistēmā nozīmē, ka staigājot vai nestaigājot, uz laika maiņu vai bez tās šodien sāp tur, rītdien jau citur, vienu dienu vairāk, otru mazāk, un tam nav sakara ar vakcināciju. Savukārt liekais svars nav vēlams nevienā gadījumā, jo tā ir liela slodze ne tikai balsta un kustību aparātam, bet arī sirdij, plaušām un pārējiem orgāniem. Tad tie nepilda savas funkcijas pilnvērtīgi, jo savās vajadzībās jādalās ar lieko ķermeņa masu.

    Arī vairāku medikamentu lietošana nav iemesls nevakcinēties, jo ne teorētiski, ne praktiski nepastāv mijiedarbība starp ikdienā lietojamām zālēm un vielām, kas ir vakcīnu sastāvā. Vēl jo vairāk – arī dienā, kad seniors dodas vakcinēties, viņam jālieto visi medikamenti, ko ārsts nozīmējis hronisko slimību ārstēšanai. Šīs zāles jālieto gan pirms vakcinācijas, gan tās dienā un arī pēc tam, kā ārsts norādījis. Jo, kā jau teicu, mijiedarbība starp vakcīnu un šiem medikamentiem nepastāv, tāpēc var droši vakcinēties.

    2. pieņēmums

    Man ir bailes potēties. Man ir bailes par to, kādu ietekmi uz manu organismu pote atstās. Man ir bailes, jo cilvēki stāsta par paziņām, kas pēc potes ir miruši.

    Bailes ir sarežģīta lieta. Dažkārt novecošanas gaitā seniors vairs nav tik psihoemocionāli stabils kā agrāk. Viņš kļūst raustīgs un šaubīgs. Tad ir jautājums, kāda informācija viņa ausīs nonāk un cik kritiski viņš spēj šo informāciju vērtēt, ar kritiskumu saprotot, vai, viņaprāt, informācijas avots un sniegtā informācija varētu būt ticama. Mēs informāciju saņemam no daudziem kanāliem, un mums katram ir sijāšanas iespējas. Jautājums tikai, vai mums ir resursi, pietiekami stipra mentālā veselība un kritiskā domāšana, lai saņemto informāciju atbilstoši novērtētu, jo sadzejot mūsu laikmetā var visu ko!

    Otrs, ko vēlos atgādināt tiem, kuri baidās un šaubās, – senioram ir mūža pieredze, un šī nebūs pirmā vakcīna viņa dzīvē. Katrs jau kādu poti ir saņēmis – pret bakām, stingumkrampjiem, ērču encefalītu vai ko citu –, un viņam šāda pieredze ir. Vakcīnu ražošana – un arī kovida gadījumā, kad to izstrādāja ātros tempos, – ir ārkārtīgi atbildīga. Neatkarīgi no tā, vai laika bija mazāk vai vairāk, katras jaunas zāles un vakcīnas iziet tik milzīgu pārbaužu un analīžu filtru, ka šeit nepastāv nejaušības: pamēģināsim – varbūt aizies. Nē, vakcīnu ražošanu rūpīgi uzrauga, kontrolē, un tā ir ļoti nopietna lieta. Atbildīgs seniors saprot – lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un līdz ar to pārējo sabiedrību, ir jāvakcinējas. To saprot arī cilvēks, kas savu veselību uzskata par vērtību un prioritāti. Un šeit ir vēl viens paradokss – seniori lieto daudzas un dažādas zāles, kam var būt visādas blaknes, un par tām neuztraucas, taču baidās no vienas potes. Bet bezatbildīga daudzu zāļu lietošana, kā vien ienāk prātā, nevis kā ārsts teicis, cilvēkam ir nesalīdzināmi bīstamāka. Bet vakcīnas gadījumā es vispār vārdu bīstams nelietoju, jo uzskatu, ka tas ir nekorekti. Vakcīna ir glābējs, nevis bīstams faktors!

    3. pieņēmums

    Kāda jēga potēties, ja slimo arī vakcinētie?

    Nekad ne par vienu vakcīnu vakcinācijas vēsturē nav apgalvots, ka tā 100% pasargā no saslimšanas. Vakcīna pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Kā liecina pasaules un arī Latvijas pieredze, vakcinētie slimo viegli. Daudziem ir pozitīvs tests, bet vispār nav nekādu slimības simptomu. Daudzi izslimo viegli, un viņiem nav vajadzīga hospitalizācija – cilvēks paliek mājās, mierīgāk padzīvo, izguļas, lieto vit­amīniem bagātu uzturu, un drīz vien viss nostājas savās vietās. Tā ir milzīga atšķirība, kā slimo nevakcinētie un kā vakcinētie, kuriem vakcīna palīdz nenonākt reanimācijā un kapsētā.

    Protams, var gadīties, ka kāds potētais nonāk slimnīcā, jo nostrādā individuālo faktoru kopums: gēni, hroniskas slimības, kaitīgie ieradumi, tas pats jau minētais liekais svars, arī stress. Šajā periodā daudziem ir trauksme, arī milzīga iekšēja agresija, ko viņi nereti izgāž uz apkārtējiem. Taču šis cilvēks ir agresīvs ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi – šī agresija grauž arī viņu pašu un slikti ietekmē imūnsistēmu. Tāpēc mūsdienās ikvienam ir svarīga meditācija, relaksācija, iekšēja harmonija. Cilvēks, kuram ir labi gēni, kurš ir pozitīvi domājošs un harmonisks, kurš savas hroniskās slimības kontrolē ar ārst­a izrakstītām zālēm un ir vakcinēts, var nodzīvot ilgu un kvalitatīvu mūžu. Un arī tad, ja viņš saslims ar kovidu, slimos bez simptomiem vai ļoti vieglā formā. Līdz ar to vakcinēties vajadzētu noteikti!

    Vakcīnu klīniskie pētījumi liecina, ka senioru vidū reakcija – pietūkums, nogurums, galvas sāpes, drudzis – pēc jebkuras kovida vakcīnas ir novērojama retāk nekā jauniem cilvēkiem. Eksperti skaidro, ka tā iemesls varētu būt saistīts ar cilvēka imūno sistēmu. Jaunākiem parasti ir spēcīgāka imūnsistēma, un tas nozīmē arī spēcīgāku imūnās sistēmas atbildi uz vakcīnu. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem imunitāte ir vājāka, tādējādi arī ir mazāka imūnās sistēmas reakcija un retākas blaknes.

    Tautā klīst runas, ka efektīvāks par vakcīnu pret kovidu ir medikaments ivermektīns. Taču tas ir pretparazītu līdzeklis, ko Latvijā izmanto tikai dzīvniekiem. Jānis Zaļkalns atzīst, ka cilvēka un dzīvnieka organismā ir daudz līdzīga, taču, ja šis medikaments būtu uzrādījis kaut nelielu pozitīvu efektu kovida ārstēšanā, tas jau sen tiktu medicīniski testēts un analizēts. Tā kā šādu pierādījumu nav, šīs runas ir un paliek maldi.

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+