Ja mājās redzi vai dzirdi elektrību, tā ir jau bīstama problēma

Iekārtas – jaunas un jaudīgas, elektrotīkli – novecojuši

Vairums ekspluatācijā esošo dzīvojamo ēku ir būvētas vēl padomju laikā, un to elektroinstalācija, ja vien nav mainīta, ir fiziski novecojusi, turklāt nav paredzēta tik lielam jaudīgu elektroierīču klāstam, kādu ikdienā lieto mūsdienu mājsaimniecības. Ierīču skaits gadu gaitā ir ievērojami palielinājies – tradicionālajam ledusskapim un televizoram pievienojušies veļas žāvētāji, fēni, elektriskās tējkannas, plītis un sildītāji, putekļsūcēji, boileri, karstā gaisa cepeškrāsnis… Rezultātā pieaug mājokļu elektrotīklu pārslodzes un īsslēgumu risks.

Elektroinstalācijas tehnisko stāvokli negatīvi ietekmē arī nepareiza elektrotīkla ekspluatācija: problēmas var radīt gan labi nenostiprinātu kontaktligzdu un bojātu ierīču lietošana, gan nepārdomāta elektroinstalācijas pārbūve vai nepietiekama aizsardzība pret mitrumu.

«Pārslogojot elektrotīklu un ignorējot brīdinājuma signālus, mazsāpīgākais iznākums būs sabojāta elektroierīce, no kuras var nākties atvadīties un tērēt naudu jaunas iegādei. Daudz sliktāk, ja izceļas ugunsgrēks vai ja ierīces lietotājs iedzīvojas elektrotraumās, kas var būt arī letālas,» saka «Sadales tīkla» Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Agnis Alksnis. Viņa novērojumi rāda: bojātas iekārtas diemžēl nav šķērslis, un ne viens vien turpina tās lietot uz nebēdu – aptin ar izolācijas lenti un paļaujas, ka viss ir kārtībā, bet patiesībā riskē ar ugunsdrošību un savu, citu mājinieku veselību vai pat dzīvību.

Ikdienā noteikti vajadzētu pievērst uzmanību arī tam, vai mājsaimniecībā tiek lietoti elektriskie pagarinātāji, cik daudz to ir un cik daudz elektrības no tiem grib «paņemt» lietotājs. «Standarta pagarinātājs, kādu var nopirkt katrā lielveikalā, ir paredzēts slodzei līdz 10 ampēriem – tie ir apmēram 2,5 kilovati jeb viena elektriskā tējkanna darbībā. Bet nereti tam tiek pieslēgtas vairākas jaudīgas ierīces. Viena sienā iebūvēta kontaktligzda faktiski ir paredzēta vienam jaudīgam patērētājam, nevis četriem vai pieciem, kas pieslēgti pagarinātājam,» skaidro eksperts. Pagarinātāja un citu elektroierīču jauda ir norādīta lietošanas instrukcijā vai uz korpusa.

«Sarkanie karogi»: kā laikus atpazīt problēmas mājokļa elektrotīklā?

• Dzirksteles, nestabils spriegums: ja, iespraužot kontaktdakšu rozetē vai ieslēdzot elektroierīci, lec dzirksteles, tas nozīmē, ka kontakts silst un tā savienojums vairs nav drošs. Jāpievērš uzmanība arī citiem vizuāli pamanāmiem traucējumiem, piemēram, nestabilam spriegumam, par ko var liecināt gaismas mirgošana vai «raustīšanās», vai elektrības padeves pārtraukumiem. Ja nesaprotamu iemeslu dēļ regulāri tiek «izsisti korķi», aizdomīgi ātri izdeg spuldzes, ir traucēta elektroiekārtu darbība, jauna iekārta nestrādā tik jaudīgi, kā vajadzētu, – tas nozīmē, ka ar steigu jāmeklē problēmas cēlonis.

• Deguma vai plastmasas smaka ir vēl viena pazīme, kas liecina par elektrotīkla problēmām. Tas nozīmē, ka kaut kur sakarst vadi vai rozetes, un kūst plastmasa. "Lai cik rūpīgi tīrītu māju, telpās un uz priekšmetiem krājas putekļi, un var gadīties, ka ilgāk nelietota ierīce tūlīt pēc ieslēgšanas rada smaku, ko izraisa sadegušie putekļi, bet tā var sabojāt ierīci. Ja kāda ierīce ilgāk stāvējusi skapī vai noliktavā, tā pirms lietošanas jānotīra. Putekļi mēdz krāties arī rozetēs. Tās gan nebūtu ieteicams tīrīt pašiem, šo darbu vajadzētu uzticēt profesionālim," iesaka Agnis Alksnis.

• Sīcoša skaņa ir vēl viens «sarkanais karogs», ko var pamanīt, piemēram, ieslēdzot lampu. Tas var norādīt uz pārslodzi tīklā.

• Neizskaidrojams rēķina pieaugums: ja elektroenerģijas cena vai tarifi un mājsaimniecības paradumi nemainās, bet elektrības rēķins tomēr aug, tas var liecināt, ka kaut kur elektrotīklā notiek elektriskās strāvas noplūde. Ja ir aizdomas par strāvas noplūdi, noteikti nevajadzētu kavēties ar zvanu elektrospeciālistam.

Kāpēc pārbaude jāuztic profesionālim?

Pat ja acīmredzamu sūdzību par mājokļa elektrotīkla darbību nav, vismaz reizi desmit gados ir jāveic profilaktiska pārbaude, lai savlaicīgi atklātu dažādus «pārsteigumus», kas var slēpties zem apmetuma. Atbilstoši kvalificēts elektrospeciālists pārbaudīs redzamos elektrības vadus, kabeļus, slēdžus un kontaktligzdas, kā arī «neredzamos» vadus, kas atrodas zem apmetuma, drošības slēdžu (drošinātāju jeb «korķu») tehnisko stāvokli un atbilstību, izmērīs elektroinstalācijas izolācijas pretestību, cilpas «fāze–nulle» pilno pretestību, zemējumietaises pretestību, zemējumvada nepārtrauktības saiti, zibensaizsardzības sistēmu (privātmājās) un elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, elektrosadales skapī), ko pārbauda ar termokameru.

Uzticama elektrospeciālista kontaktinformāciju var lūgt nama apsaimniekotājam, meklēt pašvaldības info resursos, dažkārt elektriķa pakalpojumi ir ietverti arī mājokļa apdrošināšanas līgumā.
Lai veicinātu drošus paradumus un mudinātu iedzīvotājus pārbaudīt elektrotīklu savos mājokļos, «Sadales tīkls» šoruden organizē elektrodrošības kampaņu «Par drošu kontaktu», un atgādina, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr. 238 elektrotīkla pārbaude mājsaimniecībā jāveic vismaz reizi 10 gados. Noderīgi padomi un plašāka informācija pieejama vietnē pardrosukontaktu.lv.