• Pēc Privātās Dzīves publikācijas Tieslietu ministrija skaidrojas par Bunkus smalko kapavietu

    Skandāls Tieslietu ministrijā
    Zane Piļka-Karaļeviča
    Zane Piļka-Karaļeviča
    Privātā dzīve
    Privātā dzīve
    Ziņu aģentūra LETA
    27. novembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: F64/Oksana Džadana
    Pirms divām nedēļām Rīgas 1. Meža kapos tika atklāta pērn nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus kapavieta. Tā atrodas patiesi ekskluzīvā vietā – iepretim Latvijas Valsts pirmā prezidenta Čakstes piemineklim.

    Meža kapi ir daļēji slēgta kapsēta, un Rīgas domes noteikumi paredz – pie kapavietas tajos iespējams tikt gadījumā, ja tur jau iepriekš apbedīts radinieks vai arī – ir sevišķi nopelni Latvijas vai Rīgas pilsētas labā. Pērn noslepkavotajam advokātam tur dzimtas kapu nav, tomēr pie četrvietīgas kapavietas 1. Meža kapos Bunkus ģimene ir tikusi.

    Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēle PDz atzina – Bunkum Meža kapos piešķirta aktēta kapavieta, kur atļauts veikt urnu virsapbedījumu. Zēle norādīja, ka Kapsētu pārvalde rīkojusies saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošajiem noteikumiem.

    «No Tieslietu ministrijas saņēmām iesniegumu ar lūgumu piešķirt Bunkum kapavietu 1. Meža kapos, ņemot vērā viņa nopelnus valsts labā. Uz šī iesnieguma pamata kapavietu arī piešķīrām,» skaidro Zēle. Taujāts par Bunkus nopelniem, viņš norādīja – sniegt vērtējumu par cilvēka nopelniem nav viņa kompetencē. «To izvērtē atbilstošā institūcija – Bunkus gadījumā tā bija Tieslietu ministrija. Es taču nevaru izvērtēt, vai, piemēram, skursteņslauķim ir lielāki vai mazāki nopelni par kādu citu,» uzsver viņš.

    PDz rīcībā nonākusi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga 2018. gada 23. oktobrī parakstīta vēstule Kapsētu pārvaldei. Tā tapusi laikā, kad Tieslietu ministriju vadīja Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs. Vēstulē lūgts «izskatīt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1. Meža kapsētā Mārtiņa Bunkus mirstīgo atlieku apbedīšanai». Tāpat vēstulē tiek uzskaitīti zvērinātā advokāta un maksātnespējas administratora karjeras panākumi un minēta viņa loma tieslietu sistēmā, tomēr tajā nekas nav minēts par sevišķiem nopelniem valsts labā.

    Sarunā ar PDz Kronbergs teic – tā nav bijusi ministrijas iniciatīva, lai Bunkus atdusētos Meža kapos. Šī ideja nākusi no mirušā advokāta mātes Daces Bunkus.

    «No viņas saņēmām kādas divas vēstules. Pirmajā viņa lūdza, lai šo jautājumu risina Tieslietu ministrija. Pieklājīgi atbildējām, ka tas nav mūsu kompetencē un viņai jāvēršas ar lūgumu Rīgas pašvaldībā. Acīmredzot viņa to bija arī izdarījusi, un Kapsētu pārvalde bija pateikusi, ka privātpersonas nedrīkst pie viņiem ar šādiem jautājumiem vērsties, ka jābūt valsts institūcijas atbalsta vēstulei. Visticamāk, viņa pēc tam izlasījusi visu iespējamo informāciju par to, kas nepieciešams, lai šādu kapavietu dabūtu, jo otrajā vēstulē, kuru viņa mums sūtīja, jau bija pievienoti viņas dēla sasniegumi,» skaidro Kronbergs.

    Ministrijas valsts sekretārs atzīst, ka Bunkus māte bijusi neatlaidīga, tāpēc viņš uzrakstījis atbalsta vēstuli, kurā iekļauti mātes sarakstītie dēla sasniegumi, un nosūtījis to Kapsētu pārvaldei. «Godīgi sakot, vēstule bija ļoti neitrāla. Tajā Bunku neslavinājām un neizcēlām, lai mums nevarētu piesiet lobēšanu vai vēl kaut ko. Jā, no Tieslietu ministrijas viņam nav piešķirti ne apbalvojumi, ne pateicības, taču advokātu padome viņu novērtēja pozitīvi – viņš nebija slikts advokāts,» stāsta Kronbergs. Viņš uzsver, ka ministrija nav bijusi ieinteresēta šajā jautājumā. «Pat norādīju, lai atbildi sniedz pa taisno mātei, jo, godīgi sakot, mani neinteresēja – tiek šī vieta piešķirta vai ne. Tā nav mūsu darīšana,» norāda Kronbergs.

    Reaģējot uz publikāciju, TM ir izplatījusi paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka tā neesot lūgusi piešķirt kapavietu nogalinātajam maksātnespējas administratoram Bunkus, taču aicinājusi Rīgas domes Kapsētu pārvaldi izvērtēt šādu iespēju.

    Ministrija neuzņemoties atbildību par Kapsētu pārvaldes lēmumu.

    Ministrija atkārtoti uzsvērusi, ka tā 2018. gada 3. septembrī saņēma Daces Bunkus iesniegumu, kurā bija izteikts lūgums ministrijai vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē ar iesniegumu par kapavietas piešķiršanu Rīgas 1. Meža kapsētā, lai apbedītu advokāta mirstīgās atliekas.

    TM 11. septembrī pārsūtījusi Daces Bunkus iesniegumu Kapsētu pārvaldes priekšniekam, aicinot atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem kā kompetentajai iestādei izvērtēt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1.Meža kapsētā, un par pieņemto lēmumu informēt iesnieguma iesniedzēju.

    27. septembrī TM saņemts atkārtots lūgums no Daces Bunkus vērsties Kapsētu pārvaldē ar ministrijas sagatavotu iesniegumu. Ņemot vērā mirušās personas piederību tieslietu sistēmai, TM 2018. gada 23.oktobrī nosūtījusi iesniegumu Kapsētu pārvaldei, aicinot izvērtēt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1. Meža kapsētā.

    «TM nav lūgusi kapavietu piešķirt, bet gan izvērtēt šādu iespēju atbilstoši saistošajiem noteikumiem un iestādes kompetencei. Ministrija neuzņemas atbildību par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes lēmumu,» savas vēstules skaidrojusi TM.

    Zinātāji PDz teic, ka tikt pie kapavietas tik ekskluzīvā vietā, kāda piešķirta Bunkum, parastiem cilvēkiem būtu grūti piepildāms sapnis.

    Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēle Gints Zēle gan kategoriski noliedz, ka Meža kapos kapavietas būtu iedalītas elitārās un mazāk elitārās. «Nav tāda iedalījuma! Tā nav, ka mēs prestižās vietas taupām slaveniem cilvēkiem. Brīvās vietas tiek piedāvātas visiem, kuriem tās pienākas, – gan personām, kurām tur ir ģimenes kapavieta, gan gadījumos par īpašiem nopelniem.»

    Zēle neslēpj, ka arī Dacei Bunkus tika piedāvāti vairāki varianti. «Kuru vietu viņa izvēlējās, tā viņai arī tika piešķirta,» norādīja viņš. Meža kapu darbinieki sarunā ar PDz atceras, ka vietu Mārtiņa māte izraudzījusies ļoti rūpīgi. «Mūsu kapracis parādīja vairākas labas kapavietas, arī blakus Latvijas Valsts otrā prezidenta Gustava Zemgala mūža mājām, tomēr tās nederēja. Par labu atzina tikai vietu iepretim Jāņa Čakstes piemineklim,» apgalvo kāds 1. Meža kapu strādnieks.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē