Māja scenogrāfei – ciemos pie Annas Heinrihsones

Mājoklis
Žurnāls Santa
Ieva Jātniece
16. septembris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Andrejs Nikiforovs
Gleznotājas, scenogrāfes un tērpu mākslinieces Annas Heinrihsones Rīgas centra dzīvoklis ir kā viņas pašas atspulgs – košs un oriģināls. Tā ir viņas pasaule, kurā modernais sadzīvo ar vēsturisko, kurā iespējams rast mieru un vienlaikus arī impulsu jaunām idejām.

Plašo un gaišo dzīvokli Kr. Barona ielā Anna sāka īrēt 2000. gadā. Būdama māksliniece, viņa vispirms novērtēja dzīvokļa atrašanās vietas estētiku: «Nostājoties uz Barona un Ģertrūdes ielas stūra, tālu redzu abu ielu vēsturiskās ēkas, paejot uz Tērbatas ielu – parku, bet uz Ģertrūdes ielu – baznīcu. Uz katra ielas stūra ir sava ainava.» Izvēloties jauno mājvietu, Annai bija svarīgi, lai dzīvoklis būtu gaišs un gana plašs.

«Varbūt izklausās snobiski, bet jau no bērnības esmu pieradusi un man ir svarīgi, lai pa dzīvokli varu pastaigāties. Mans darbs saistīts ar domāšanu, un, kad es staigāju pa dzīvokli vai paveros pa logu (aiz katra ir atšķirīga ainava), man prātā ienāk kāda ideja.

Kad vēl studēju Mākslas akadēmijā, pāris mēnešu dzīvoju padomju gados celtā vienistabas dzīvoklī Purvciemā. Drīz vien sajutos kā būrī.

Šauri dzīvokļi domāti cilvēkiem, kas ik dienu dodas uz darbu ārpus mājām, bet neder tiem, kas lielākoties mājās arī strādā.» Anna vēlējās gaišu dzīvokli ar augstiem griestiem un plašām telpām.

Ar pietāti pret vēsturi

Dzīvoklī saglabāts tā plānojums, senās parketa grīdas, koka durvis ar oriģinālajiem rokturiem. Sienām izvēlēts pelēks dekoratīvais krāsojums, kas interjera priekšmetos pieļauj spilgtus un arī tumšus akcentus.

Mēbeles lielākoties pirktas antikvariātos. «Tās ir jau laika pārbaudi izturējušas. Diemžēl mūsdienās ražotās mēbeles bieži liek vilties – veikalā tās izskatās labi, bet jau pēc pāris mēnešiem to audums ir izstaipījies vai krāsa pabalējusi.»

Ir divas lietas, kam Anna naudu nežēlo, – tās ir grāmatas un grāmatplaukti. Taupīšana neatmaksājas, jo plaukti, kas cenas ziņā ir pieejami, ilgtermiņā netur grāmatu smagumu un izliecas. Anna novērtējusi starptautisko zīmolu Skano. To grāmatu skapji ir padārgi, taču kvalitatīvi un kā lego papildināmi ar jaunu stāvu segmentiem.

Omulības atslēga – apgaismojums

Dzīvojamo telpu Anna iekārtojusi tā, lai tās stūros veidotos atsevišķas saliņas: vienā var lasīt, citā – strādāt pie datora, vēl citā – iedzert kādu dzērienu. Istabai šķērsām novietotais dīvāns ļauj, piemēram, vienam no mājiniekiem skatīties televizoru, bet otram turpat netālu, sēžot nelielā atpūtas krēslā pie galdiņa, netraucēti lasīt. Šādi vairākiem cilvēkiem iespējams atrasties vienā telpā, bet katram darīt ko citu.

Interjera mājīgums un omulība Annai saistās ar dažādiem gaismas ķermeņiem. Gandrīz katrā telpas stūrī ir savs gaismas avots. «Es reti izmantoju griestu lampas – man patīk, ka vienā telpā tiek apgaismoti dažādi stūrīši, atsevišķas saliņas, kur uzturēties. Bet, protams, spuldzēm jābūt jaudīgām, ar siltu gaismu. Īpaši ziemā, kad vakari ir tumši, tās ieslēdzot, rodas ļoti omulīga gaisotne.»

Jauna telpu dimensija

Katrā telpā ir arī vairāki spoguļi. Spoguļos, kas atrodas starp logiem, atspīd pretējo istabu logi: šādi telpas kļūst vēl gaišākas un vizuāli plašākas. «Spoguļi man lielākoties nepieciešami šim nolūkam, nevis lai spoguļotos. Vakaros, kad tiek ieslēgtas lampas, tās atspīd spoguļos: šādi arī tie kļūst par gaismas objektiem,» tā Anna.

Annas aizraušanās ir arī skaistas glāzes, karafes, porcelāna priekšmeti. Tie dzīvoklī tiek izkārtoti kompozīcijās un kļūst par vēl vienu akcentu, kur piesiet aci. «Dzīvoklis ir vide, kurā es darbojos, visi tajā esošie priekšmeti ir aktivizēti, piemēram, grāmatas saliktas stūrī, kur ērti lasīt, porcelāna priekšmeti sakārtoti kompozīcijās un rada noteiktu noskaņojumu, kas dod impulsu jaunam darbam.»

Dzīvoklī netrūkst arī izbāztu putnu un dzīvnieku. Daži ir uzdāvināti, daži nopirkti krāmu tirgū. To sastingusī kustība telpā veido vēl vienu dimensiju.

Arī bez istabas augiem interjerā neiztikt – šeit ir gan podos sastādīti koki, gan īsta kaktusu kolekcija, kas veidojusies no vienas vienīgas Sicīlijā nolauztas kaktusa auss.

Funkcionalitāte un estētika virtuvē

Virtuvē izmantotas vietējā ražotāja UP mēbeles. Funkcionalitāte un estētika iet roku rokā: vairākiem virtuves skapīšiem durtiņām ir spoguļu virsma, kur spēlēties pretējā loga gaismai. Bet sienā, kas atdala virtuvi un vannasistabu, iebūvētas necaurskatāma stikla flīzes, kas palīdz dienasgaismai ienākt arī vannasistabā.

«Mājām nav jābūt perfektām, bet tai jābūt vietai, kur, ienākot pa ārdurvīm, vari nomest visu ikdienas grūtumu. Savās mājās jūtos ļoti labi. Mājas ir mans atspulgs.»

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs