Kristaps Valters — atklāti par dzīves kritieniem un neveiksmēm attiecībās

Intervija
Agnese Meiere
9. oktobris
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone
Bijušais basketbolists un topošais treneris KRISTAPS VALTERS pēc pārdomu gada Francijā atgriezies Latvijā, sakot, ka tikai tagad beidzot sākoties īstā dzīve. Dzīve, kurā viņam ir jauni plāni un jauna mīlestība. Šīs nedēļas žurnālā Ieva lasāma saruna ar Kristapu, kurā viņš vaļsirdīgi stāsta gan par kritieniem, gan neveiksmēm attiecībās un dzīves skolu, kas palīdzējusi nonākt tur, kur viņš ir tagad. Īss ieskats sarunā.

– Lāgā nepaspēji atgriezties, kad jau iekūlies skandālā, – mediji ziņoja par tavām attiecībām ar Lindu Mūrnieci. Kādas tad īsti ir jūsu attiecības? 
– Mēs bijām labi draugi. Linda man palīdzēja dažās lietās, es palīdzēju viņai, nekas vairāk. Bet… 

Tā gadījās, ka pirms neilga laika pašķīros no Lāsmas (Lāsma Jukone – red.) – savas mīļotās sievietes. Gadu diendienā bijām kopā, līdz mūsu attiecībās kaut kas uzkārās, bijām iestrēguši un nemācējām paši no šā sastrēguma tikt ārā. Bet varbūt tā vajadzēja notikt, lai saprastu – viens otram esam dārgi un mums jābūt kopā. Šķirti bijām aptuveni trīs nedēļas, un pa šo laiku sapratu, ka es bez Lāsmas nevaru, ka viņu patiesi mīlu. Galu galā viņa kopā ar manu tēti (bijušais basketbolists treneris Valdis Valters – red.) mani savulaik izvilka no bedres, kurā atrados vairākus mēnešus. Tolaik vairs nekam neticēju, biju nedaudz pazaudējies, bet Lāsma man iedeva ticību.

Šīs attiecības man ir ļoti dārgas. Tāpēc, kad pēc īslaicīgās šķiršanās abi atkal sagājām kopā, izlēmu – lai nerastos nekādi pārpratumi manās un Lāsmas attiecībās, draudzība ar Lindu jāpārtrauc. (..)

(..) Teici – Lāsma tevi izvilka no bedres un iedeva ticību. Kas tā bija par bedri, no kuras viņai tevi bija jāvelk?
– 2016. gadā Valmierā piedzīvoju mikroinsultu – treniņa laikā man galvā plīsa asinsvads. Tobrīd sakrita visādi kreņķi – šķīros no otrās sievas, bija baigais stress, plus biju guvis traumu. It kā savus plānus biju realizējis, bet šī trauma karjeras beigās mani it kā atmeta soli atpakaļ. 

Kā man teica medmāsa, es esot dzimis laimes krekliņā. Asinsvads plīsa vietā, kur netika skartas smadzenes. Notrenējos vairāk nekā pusi treniņa, kad jutu – nu jau par traku sāk sāpēt galva. Kad aizgāju uz numuriņu, man joprojām ļoti sāpēja galva, sākās nenormāla vemšana.

Pateicu – man ir tik slikti, ka laikam būs jābrauc uz slimnīcu. Man ielaida kādas zāles, uzlika uz kompjūtera un tad pateica, ka situācija ir diezgan nopietna, steidzami jābrauc uz Stradiņiem. Divas trīs nedēļas nogulēju slimnīcā, un tā arī mana karjera beidzās. Pēdējos basketbola gadus nepaspēju uzspēlēt Latvijā, kā to karjeras beigās bieži dara basketbolisti.

Tā man bija ziņa no augšas, ka jāsāk iet citu ceļu.  

Dakteri teica, ka teorētiski es varu spēlēt, bet risks ir augsts. Proti, sportā visu laiku ir pārslodze, un spēles laikā jau es nejūtu, kas man sāp. Šobrīd gan esmu laimīgs, ka tā notika, jo tie brīži lika pārdomāt daudzas lietas. Pateicoties tam, kas notika, nokļuvu uz pareizā ceļa. Ja tas viss nenotiktu, varbūt es šeit nesēdētu. 

Runājot par Lāsmu – trīs gadu laikā, kopš esam kopā, esam izgājuši cauri ne tikai šim, bet arī daudziem citiem pārbaudījumiem, kas mūs ļoti satuvināja. Riktīgi iemīlējāmies viens otrā, un līdz šim brīdim esam kopā. Neko sliktu negribu teikt ne par savu pirmo sievu Signi (stiliste Signe Valtere – red.), ne otro sievu Džeinu, bet Lāsmu neinteresē ne mans statuss, ne mana nauda, ne uzvārds. Viņu interesēju es, un to viņa arī pierādīja laikā, kad man bija slikti. Kad man bija sliktāk nekā jebkad.

Protams, mīlēju gan pirmo, gan otro sievu, bet šī mīlestība ir citāda, īsta. 

– Šķiršanās musturs gājis cauri visai tavai ģimenei. Tavi vecvecāki bija šķīrušies, tavi vecāki izšķīrās, un arī tu esi divreiz šķīries. 
– Varbūt tāda ir ģimenes karma, bet līdz galam jau mēs to nepierādīsim. 

Nenoliegšu, man tiešām jāmācās komunicēt ar sievietēm. Jāiemācās vēl vairāk viņas izprast, iedziļināties viņu uztverē. Varbūt tāpēc man bijuši feili attiecībās, lai es šai ziņā augtu. Varbūt tāpēc man ir četras meitas. Acīmredzot man tas tiek dots no augšas, lai mācos respektēt sievietes, rūpēties par viņām. Uzskatu, ka beidzot esmu saticis cilvēku, kas arī šai ziņā man palīdz augt. Kopā ar Lāsmu daudz strādājam gan ar manām problēmām, gan mūsu attiecībām. Pats galvenais ir iemācīties respektēt un cienīt, jo kādreiz es vispār nevienu nerespektēju. 

– Vai tas nozīmē, ka vaino sevi iepriekšējo attiecību izjukšanā? 
– Lai atrisinātu problēmu, vienmēr cenšos vainu meklēt sevī. Bet viena pagale jau nedeg, attiecībās parasti vainīgi ir abi. Es savas kļūdas attiecībās esmu sapratis, ceru – tās sapratusi arī Signe un Džeina. 

Negribu vainot savus vecākus, taču… Puišiem jau bērnībā jāmāca kaut vai tas, kā izturēties pret sievietēm. Mums ar tēti diemžēl šādu sarunu nebija.

Taču ceru, ka paies laiks un es ar mazo Valdi par to visu varēšu izrunāties. 

Visu interviju lasi šīs nedēļas žurnālā Ieva

Vēlies kaut ko vairāk nekā vienkārši žurnālu? IEVA būs tava draudzene, tāpēc, lasot IEVU, tu nekad nebūsi viena. Priekos vai bēdās - vienmēr būs atbalsts un sapratne.

Ieva nr41

 

Lasi citur

1 komentārs

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs