Elita Patmalniece: "Lai manī nepazūd mans sapumpurotais zars!"

Mēneša jubilārs
Liena Britāne
Liena Britāne
23. jūlijs, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone
Elita Patmalniece ir jūlija mēneša jubilāre – dzimšanas dienu svin 23. jūlijā. Modes māksliniece un gleznotāja, kopš 1989. gada piedalās izstādēs, darinājusi tērpus izrādēm, koncertiem, mūziķu grupām, televīzijas šoviem un raidījumiem. Jubilejas priekšvakarā viņa atbildēja uz žurnāla MEZGLS jautājumiem.

– Kuri bijuši Jūsu dzīves nozīmīgākie cilvēki?

– Protams, tētis un mamma. Lai gan mamma agri aizgāja, esmu sapratusi, ka cilvēku veido gēni un dzimta. Man senčos daudzi amatnieki bijuši, daudzi, kas mīl skaistumi un radoši dzīvo.

Ir svarīgi, kādiem cilvēkiem tu piedzimsti, jo daudzas prasmes un rakstura īpašības nāk pūrā, arī izskats.

Dzimtas dēļ daudz kas karmiski notiek, jo tu atnāc šai pasaulē tieši te, tagad, tādiem vecākiem un citiem cilvēkiem, ka tev apkārt. Arī tēta mamma Latgales laukos man daudz iemācīja, vispirms jau dievbijību, un tas ir pamats – ar ko bērnībā daudz laika pavadi kopā. Mani vecāki no Latgales atnāca uz Ogri dzīvot, kā var pasmiet – no Latgales daudzi sabrauc un pa ceļam uz Rīgu dzīvo Ogrē. Bet vasaras man pagāja Latgales laukos, kur bija jāskrien basām kājām, jāpeldas, jāstrādā un jānorūdās, lai uzņemtu vitamīnus ziemai. Arī tagad pilsētā vien man ir grūti nodzīvot, gribas pie dabas.   

– Vai Jums ir savi dzīves noteikumi?

Uzskatu, ka vispirms cilvēkam jābūt godīgam, jādara viss, ko vari izdarīt, un vēl vairāk. Un vienmēr visi darbi jānobeidz, kā solīts jāizdara. Nedrīkst otru atstāt neziņā.

– Par kuriem saviem veikumiem Jums ir lepnums?

Esmu priecīga, ka man Dievs devis manu lietu, ar ko nodarboties, man prieks, ka varu izdarīt to, ko varu, un ka esmu tāda, kāda esmu!  Lepnums, prieks un laime man ir kopā – par to, ka varu zīmēt, ka mans darbs ir pieprasīts, ka varu dzīvot un man visu laiku ir, ko darīt. Ļoti sapriecājos tad, kad redzu – kaut ko izdaru un tas kādam ir vajadzīgs! Jā, es varu būt lepna par to, ka man ir sava lieta. Katram Dievs kaut ko iedod – vienam vīru, otram bērnu, man – radošu darbu, un ar to mana dzīve ir piepildīta, esmu laimīga.

– Vai mezglus dzīvē vairāk patīk atsiet vai sasiet?

Labāk patiktu tikai atsiet, taču sanāk arī sasiet. Reiz lasīju ieteikumu, ka nevajag vienkārši pārgriezt, tāpēc cenšos atsiet, ja nu galīgi nesanāk, tad gan pārgriežu. Svarīgi nomierināties, tad sākt no viena gala, un izdosies! Ja radušās problēmas – arī tās vajag risināt.

Reizēm gadās situācijas, kad šķiet, ka visi citi sajukuši prātā, bet, kad paliec viena, tad saproti, ka tā problēma ir tevī.

Domāju, ka otrs nevar pateikt problēmas risinājumu, katram ir jātiek galā pašam.

Esmu sapratusi, ka daudziem savus risinājumus viņu problēmu gadījumos nemaz nav vērts teikt, jo teikto var nesaprast. Tad noskatoties vienkārši lūdzu Dievu, lai viss būtu kārtībā. Jo neviens nav teicis, ka tieši es notiekošo uztveru pareizi. Katram jautājumam ir dažādas puses. Jo vairāk dzīvoju, jo labāk saprotu, cik dažādi var būt viedokļi, cik dažādi var paskatīties uz vienu un to pašu problēmu vai lietu. Tu saproti tā, cits savādāk. Un katram sava taisnība. Nav vienas absolūtās patiesības. Ir jāsaprot, ka ir dažādi cilvēki un dažādi viedokļi. Ja neder otra viedoklis, vienkārši aizej, jo katram tiesības dzīvot un saprast dzīvi pa savam.  

– Vēlējums sev dzimšanas dienā?

Lai nepazūd dzīvesprieks, lai neapsīkst jaunas idejas, lai ir iespējas realizēt visu, ko gribas. Un lai spēks neiet mazumā, jo uz augšu jātiecas visu laiku. Esmu vēl sava ceļa vidū, un man gribētos, lai vēl daudz kas notiek un lai varu strādāt ar pilnu jaudu. Es gribu sasniegt dzīvē visu, kas man jāsasniedz, un tad mierīgi nomirt.

Esmu sapratusi, ka nav cilvēkam svarīga viena zvaigžņu stunda, bet laba dzīve ir ceļā, kurā viss notiek pamazām un notiek tad, kad jānotiek.

Man visu vajag dzirdēt un redzēt, tāpēc gribas arī ceļot un sastapt interesantus cilvēkus un domubiedrus. Lai varu priecāties, jo dzīve ir skaista. Lai varu sagaidīt brīnumu, jo tie vienmēr jāgaida. Un lai manī nepazūd mans sapumpurotais zars!

  • Jubilāres – mākslinieces ELITAS PATMALNIECES atbildes uz īpašajiem «Mezgla» jautājumiem, jubilāres mīkla un autogrāfs.
  • Leģenda par dzejnieku un ornitologu JĀNI BALTVILKU.
  • Erudīcijas testa «VELLA BŪŠANA» asprātīgie jautājumi un atbilžu varianti, kas saistīti ar mitoloģiju, mistiku un arī šodienu.
  • Seko līdzi astrologa un astronoma Jura Kauliņa prognozei divām nedēļām!
  • Muzeju apskatā – ko var uzzināt BULDURU DĀRZKOPĪBAS VIDUSSKOLAS MUZEJĀ.
  • Turpinām ielūkoties Latvijas pilīs – šoreiz dodamies uz ZAĻO ZAĻENIEKU MUIŽU.
  • Pievērs uzmanību – ABONĒ ĒRTĀK, izmantojot no žurnāla izgrieztu iemaksas orderi LATVIJAS PASTĀ! To atradīsi 52. lpp.!
  • RISINOT TRADICIONĀLĀS KONKURSA MĪKLAS UN SŪTOT SMS VAI ATSŪTOT ANKETU UZ REDAKCIJU, IR IESPĒJA PIEDALĪTIES IZLOZĒ, LAI LAIMĒTU NAUDAS BALVAS!
Mezgls nr15

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+