Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Aktieru Edgara Liepiņa un Velgas Vīlipas jaunākais dēls Kristaps uzņēmies rūpi par tēva atstāto garīgo mantojumu – autorprogrammām, daļu no kurām Liepiņa talanta cienītāji varēs baudīt 12. aprīlī VEF Kultūras pilī.
Lai arī Edgars dzimis 1928. gada 17. decembrī, pēc pases datiem viņa dzimšanas datums ir 1929. gada 1. janvāris. «Jebkurā gadījumā šis uzskatāms par viņa jubilejas gadu, un to vajadzētu atzīmēt tā gruntīgi,» pārliecināts Kristaps. Viņš ar nožēlu atzīst, ka līdz šim rīkotie apaļo jubileju piemiņas pasākumi nav bijuši līmenī, kādā to droši vien būtu gribējis pats Edžus. «Visu cieņu brāļiem aktieriem Imantam un Guntim Skrastiņiem, taču, ja Edžus tos būtu redzētu, viņam diez vai patiktu. Viņam vienmēr bija svarīga kvalitāte, lai katrs vārds būtu pārdomāts, lai dziesmas sekotu cita citai ar kādu nodomu. Lai cilvēkiem būtu jāsmejas un tajā pašā brīdī jāaizdomājas – varbūt par to vajadzētu raudāt,» teic Kristaps.
«Tēvs necieta tādus ļurkātājus un puskoka lēcējus, kuri nedeg par lietu, ko dara.»
Jau pirms pieciem gadiem piemiņas koncertu rīkošanā Kristaps iesaistījās pats. Toreiz kopā ar organizatoriem nolēmuši, ka koncerts jātaisa daudz augstākā kvalitātē, pieaicinot māksliniekus, kuri savulaik uzstājušies kopā ar Edgaru Liepiņu. Pasākumā piedalījās komponists Mārtiņš Brauns un Juris Kulakovs. «Tagad rokam vēl dziļāk. Uzaicinājām mūziķus, kuri spēlēja kopā ar Edžu 1988. gadā – grupu Ārprāc’88! Pankrokam vajag spēcīgu balsi? Lūdzu – Atis Ieviņš! Protams, arī Zigfrīds Muktupāvels – viņš jau dziedājis kopā ar Edgaru. Vēl uzaicinājām Liepājas teātra aktieri Edgaru Pujātu, kuram ir tāds pats balss tembrs kā manam tēvam. Vienā otrā dziesmā grūti Pujāta dziedāto atšķirt no oriģināla. Kā īpašais viesis piedalās arī Gunārs Placēns – Edgara Liepiņa populārākā tēla Hugo Diega kompanjons Žanis Vieplis.» Aktiera dēls uzskata, ka koncerts nedrīkst būt, tēva vārdiem sakot, ļurkāšanās. «Viņš necieta tādus ļurkātājus un puskoka lēcējus, kuri nedeg par lietu, ko dara,» uzsver Kristaps.
Kristaps savai kalnu dzīvei velk paralēles ar tēvu, kurš allaž teicis, ka viņa dzīve iet kā pa kalniem. Interesanti, ka pirmā izrāde, ko Edgars Liepiņš spēlēja, bija Pret kalnu, bet pēdējā – Sniegotie kalni. «Tēvs, strādādams teātrī, bieži izpildīja akrobātiskos trikus un vēl 65 gadu vecumā drosmīgi karājās akrobātu trapecēs zem cirka kupola. Tie, kas redzējuši Edžu vasarā pļaujam zāli, atceras, ka viņa torss sastāvēja tikai no muskuļiem, viņam piemita sīkstums un krampis,» saka Kristaps.
