Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Viņš bija tik štrams, likās, ka 90 gadus noteikti sagaidīs. Neviens negaidīja, ka tas var notikt. Viņš bija možs, varbūt nedaudz ierobežots kustībās – 89 gadi tomēr, bet fiziski un garīgi viņš bija ļoti stiprs,» PDz atzīst 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, kas ar Georgu Andrejevu pēdējos gadus uzturēja kontaktus.
Velta stāsta, ka sievai Anitai vīra aiziešana ir smags trieciens. «Viņi taču visu mūžu bija kopā nodzīvojuši. Iepazinās toreizējā Medicīnas institūtā. Georgs gāja iesniegt dokumentus, un tieši tobrīd, jau nodevusi dokumentus, nāca ārā Anita. Viņi viens otru ieraudzīja, divus gadus draudzējās un tad svinēja kāzas…
Un mīlestība 68 gadu garumā viņus nepameta.»
Atzīmējot Georga Andrejeva 86. dzimšanas dienu, Latvijas Universitātes Mazajā aulā laikabiedru un ģimenes lokā svinīgi tika atvērti viņa memuāri Man dāvātais laiks, kuros atspoguļota visa Georga dzīve. Viņa sievas Anitas vārds todien tika pieminēts bieži. Visi kā viens sacīja – bez viņas atbalsta daudz kas nebūtu iespējams. Anita, raksturojot vīru, PDz toreiz pauda: «Georgs ir ļoti draudzīgs un vienkāršs savā būtībā. Visi cilvēki viņam ir vienādi. Viņš nekad nešķiro – profesors, ārsts vai sanitārs. Katrs pie viņa var pieiet un pajautāt padomu. Georgs ir patiess, viņā nav nekādas uzspēles, un tas jau arī paņem cilvēkus…»
Viņa atzina, ka vairāk par visu viņai ar Georgu gribētos vienkārši aizbraukt kaut kur pie jūras un drusku atpūsties. «Nekur tālu – tepat Latvijā, jo savā dzīvē jau daudz kur esam bijuši. Esam dzīvojuši Kanādā, Francijā, Beļģijā… Tagad gribam tepat pastaigāt gar jūras krastu. Vēl ne tik sen mēs ar Georgu vizinājāmies ar riteņiem, braucām ar slaloma un distanču slēpēm. Kopām dārzu, jo mums ļoti patīk puķes. Gadi iet, un abiem tagad sāp kājas. Visur, kur gribētos, aiziet vairs nevaram, taču mums patīk mūzika, interesē kultūras dzīve. Tāpēc regulāri ejam uz operu, mums ir abonements Latvijas Nacionālajā teātrī. Mums ir daudz kopēja, bet pāri visam – medicīna,» toreiz smaidot atzinās Andrejeva sieva.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».
