Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Tas bija šoks, kā zibens no skaidrām debesīm… Trieciens man ir daudz lielāks nekā tiem, kas varbūt šo ziņu uzzināja no medijiem,» PDz stāsta Asolda Saulīša tuvākais kolēģis vēsturnieks Edgars Engīzers. Viņš pagājušajā trešdienā devās pie Askolda uz mājām un… atrada viņu mirušu.
«Nekas neliecināja par kaut ko tādu. Kādreiz jau bijām runājuši par to, ka jāapmeklē ārsts, taču īpaši ne par ko viņš nesūdzējās… Katrā ziņā kovids tas noteikti nebija,» saka Edgars. Kāds cits režisora līdzgaitnieks gan zināja stāstīt – Saulītim tomēr bijusi kāda veselības liksta, kuras dēļ ilgus gadus viņš pilnībā aturējies no alkohola lietošanas, par savu dzīvesveidu un veselību viņam nācies pastiprināti domāt visu laiku.
Taču pēdējā laikā nekas nevēstīja par nelaimi. Vien tagad, lasot Askolda pēdējos ierakstus sociālajos tīklos, daudzi sevi pieķēruši pie domas – tie bijuši tik intensīvi un atmiņām piesātināti, it kā Saulītis būtu nojautis, ka jāsteidzas pierakstīt piedzīvotais – par bērnību, par to, kā trenējies jāšanas sportā, par studiju laiku Liepājā un ierašanos trauksmainajā Rīgā, lai ienāktu tik kārotajā kinopasaulē, par savu filmu aizkadriem un cilvēkiem, kas viņam bijuši svarīgi.
Un tomēr – Askoldam bija tikai 54 gadi…
Askolds Saulītis lielākoties veidoja filmas par vēsturiskām tēmām, un tas vienlaikus bija gan viņa darbs, gan hobijs, ko vienu no otra nevar atdalīt.
Edgars Engīzers bijis režisora konsultants un vairāku scenāriju līdzautors, un viņš PDz pastāstīja, ka nupat tapis fimas Elpa pirms rītausmas projekts – tas būs stāsts par 1968. gada Prāgas pavasari un baltiešiem, kam padomju okupācijas karaspēka sastāvā nācās piedalīties čehu apspiešanā – un ceturtdien to vajadzēja prezentēt Nacionālā kino centra atbalstam. «Šī notikuma dēļ, protams, tas nenotika. Tagad būs jālemj, kā šo projektu virzīt tālāk,» teic Edgars.
Kurš, visticamāk, turpinās Saulīša iesākto darbu – lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!
