• Precēts nav miris? Jeb, kā nosargāt vīru no citām sievietēm?

    Sekss
    Santa.lv
    Santa.lv
    6. janvāris, 2023
    2 komentāri

    Drukāt

    Saglabāt

    Shutterstock
    Shutterstock
    Zināji, ka tuvākā sieviete – bērna auklīte, kolēģe vai draudzene var kļūt par bīstamāko dāmu pasaulē? Jā, viņa var atvilt tev vīru! Ko darīt, ja viņš kādai iepaticies? Kā rīkoties, ja izrādās, ka tavs vīrs un draudzene jau laiku ir pāris? Kā nosargāt vīru, un ko teikt sievietei, kas viņu tev atvīla? Konsultē psihoterapeite GUNTA JAKOVELA.

    «Nevienu vīrieti nevar nosargāt, un nevienu vīru nevar atvilt,» tik strikts viedoklis ir psihoterapeitei Guntai Jakovelai. Viņa uzsver: ikreiz, kad gribas runāt par vīra atvilšanu, jāsaprot, ka tas ir stāsts nevis par TO slikto sievieti, bet gan par vīrieti un viņa kā pieauguša cilvēka atbildību un izvēli.

    Viņa cīnās par savu laimi

    Tomēr, ak, kā gribas teikt fui! sievietei, kas jaucas kāda pāra attiecībās. Vai tad viņa nezina, ka nedrīkst saieties ar precētu vīrieti? Turklāt – kādas šausmas! Ar draudzenes vai kolēģes vīru vai auklējamā bērna tēti! Gunta Jakovela saka: «Runa ir tikai un vienīgi par katra cilvēka vērtībām un robežām.» Ir sievietes, kas kā lozungu nes saukli: «Es – ar precētu? Nekad!» Tikmēr ir daudz teicienu, kas liecina, ka ne vienmēr šīs robežas ir tik strikti novilktas. Esi taču dzirdējusi atgādinājumu, ka precēts nav miris. Kas zina, kurš šo teicienu izdomājis: precētie vīri vai neprecētās sievietes, kas uz viņiem lūkojas.

    Turklāt mūsdienās daudz pāru dzīvo nereģistrētās attiecībās, un par šiem vīriešiem katra brīvā sieviete savas izpratnes robežas var visai ērti paplašināt vai sašaurināt.

    Kas ir vīrietis, kurš ar sievieti dzīvo nereģistrētās attiecībās? Viņš ir precējies vai brīvs? «Iespējams, atšķirība starp būt attiecībās vai būt precētam ir viens no iemesliem, kāpēc kāds labāk izvēlas neprecēties, jo tā var krietni vieglāk attaisnot savas izvēles nākotnē.

    Statusiem vīrs un sieva tomēr ir citāds svars nekā būt attiecībās. Jo tad ir daudz vieglāk domāt: jā, zinu, ka šim vīrietim ir draudzene, bet es jau arī varu būt tāda pati draudzene…» Turklāt – dzīve ir dzīve. Pat tās sievietes, kas definējušas, ka viņas ar precētiem – nekad, ar kolēģiem – nekad vai ar draudzenes vīru – nekad, dzīve ik pa laikam pārbauda, piespēlējot arvien jaunas situācijas.

    Paskaties, kāds vīrietis – vai tiešām tev tas ir tabu? Un paskaties, kāds te: vai arī tagad tabu? Jēziņ, un kāds te laulībā nenovērtēts skaistulis! Un tev, dullā, joprojām tabu? Lai kā tu to negribi attiecināt uz sevi, pat sieviete, kam kādas kategorijas vīrieši ir bijuši tabu, zināmā dzīves situācijā var pārdomāt un teikt: «Ja viņš grib un es gribu – nu un tad, ka draudzenes vīrs?! Nabaga draudzene, man viņas žēl! Bet viņas vīrietis grib mani – ko lai dara!» Tāpēc – nekad nesaki nekad.

    Turklāt brīvu un, kā saka, ņemamu vīriešu vecumā tā ap trīsdesmit četrdesmit nav nemaz tik daudz.

    Vai kādai noslēpums, ka tie labākie bieži vien ir apprecēti. Kas atliek brīvajām? Vai nu slaucīt pabiras, kas nevienai citai nav vajadzīgas, vai atmest ar roku priekšrakstiem par labu uzvedību un cīnīties par savu laimi ar jebkuriem līdzekļiem.

    Mēģināsim iedomāties, ko prāto brīva sieviete, kam ir plēsīgi nodomi iegūt vīrieti, labi zinot, ka viņš ir aizņemts. Prāta konstrukcijas varētu būt apmēram šādas: «Jā, es zinu, ka viņam ir sieviete. Bet es esmu brīva! Viņš ir precējies, nevis es, tātad – es laulību nepārkāpju, pārkāpj viņš, un tā nav mana problēma. Kāpēc tieši man jāpaliek vienai? Kāpēc es nevaru būt mīlēta? Es taču cīnos par savu laimi! Es taču jau no agras bērnības esmu mācīta sasniegt mērķi, neatkāpties, cīnīties. Lūk, to es arī daru: man ir mērķis, un es cīnos!»

    Savukārt tu un tavs vīrietis, ja ne precīzos formulējumos, tad vismaz izjūtu līmenī, esat vienojušies par savu attiecību sarkanajām līnijām: cik tālu varat ļauties flirtam vai kam vairāk. Zinot šīs robežas, cilvēki var viens otram uzticēties, citādi kopdzīve pārvēršas vienā vienīgā kontrolē un bailēs.

    Kādas ir katra pāra robežas – tā ir tikai viņu darīšana. Ir sievietes, kas uzskata: mana vīrietim bija sekss ar kādu citu? Nu un tad – tas taču tikai sekss!

    Vēl kāda spriež: nu un tad, ka viņš viens iet uz naktsklubiem? Galvenais, lai nav seksa! Kuram taisnība un kuram ne, ne kādam no malas spriest. Galvenais: zināt un ievērot pašu noteiktās robežas.

    Dažādās vilināšanas stratēģijas

    Sievietei, kas mērķtiecīgi uzsāk attiecības ar aizņemtu vīrieti, jārēķinās, ka viņam ļauties attiecībām būs daudz grūtāk nekā tad, ja viņš būtu viens. Brīvam vīrietim jāizlemj tikai par vienu jā un vienu nē – veidot attiecības ar šo sievieti vai ne. Savukārt aizņemtam vīrietim jāatrod atbildes uz vēl vairākiem citiem jā un nē: jauno attiecību dēļ krāpt sievu vai ne, palikt diendienā kopā ar bērniem vai ne, saieties ar šo sievieti vai ne? Tas ir daudz sarežģītāk.

    Kā sieviete, cīnoties par savu laimi ar visiem līdzekļiem, vilina aizņemtu vīrieti? Cik gadījumu, tik oriģinālo musturu.

    Kārdināšana var būt ne tikai agresīva, bet arī maiga un nemanāma, un dažkārt – sākotnēji pat nejauša: ne viens, ne otrs nav domājis ko nopietnu, viņiem vienkārši ir bijis forši parunāties, pasmieties, pajautāt.

    Ir sievietes – sportistes: lai kur viņas nonāk, tūliņ izvēlas sev kādu vīrieti upuri un cenšas viņu mērķtiecīgi savaldzināt. Varbūt tikai šim vakaram, varbūt kam nopietnākam – kas zina, tad jau redzēs. Tā šīs sieviete izklaidējas – gluži kā blociņā savā prātā velk ķeksīšus: o, man atkal izdevās!

    Šāda sieviete savu rīcību pat var iztulkot kā sievišķības augstāko virsotni: es kārdinu, es esmu iekārojama – viss kārtībā! Protams, sievai, kuras vīrieti šī sieviete izvēlējusies par upuri, viss izskatās daudz citādāk. Gunta Jakovela atgādina: koķetēt tiešām ir cilvēcīgi, pievērst sev uzmanību ir cilvēcīgi, un vīrieša atbildes savā ziņā ir savstarpēji vitamīni gan sievietes, gan vīrieša pašapziņai – o, es patīku, tātad ar mani viss kārtībā! Bet katrā flirtā klātesoša ir arī seksualitāte, un – cik augstām robežsētām kurš ir gatavs kāpt pāri, tā katra paša izvēle.

    «Sievietei, kurai bail, lai kāda cita neaizviļ viņas vīrieti, būtu jāsaprot: ja tik ļoti gribu nosargāt, tātad nejūtos īsti droša par to, vai mans vīrietis vajadzīgajā brīdī pateiks nē,» saka psihoterapeite. Ja sievai šķiet, ka vīrs pārkāpj robežas, tas viņam jāpasaka. Savukārt tas, ka sievietes uzmācība ir netīkama, viņai jāuzzina no vīrieša, nevis viņa sievas.

    Lenkt var arī tikko jaušami. Sākotnēji vīrietis var pat nesaprast, ka viņš ir nonācis kādas daiļavas redzeslokā.

    Viņai taču vienkārši ir pa ceļam tieši uz turieni, kur brauks viņš. Viņai vajag mazliet palīdzēt. Viņa piedāvā iet kopā uzpīpēt, uzvāra tēju, uzliek uz galda konfekti. Pažēlo, paslavē, pabrīnās, cik viņš gudrs, spēcīgs un vīrišķīgs. Interesanti, ka dažkārt vīrietis vēl nenojauš, ka viņu lenc, bet to pamana sieva. Viņas intuīcija mirkšķina sarkanas signāllampiņas, brīdinot: ei, te kaut kas nav labi? Atkal viņai jāsaskrūvē skapis, atkal viņai nokritusi aizkaru stanga?

    Gunta Jakovela uzskata: ja kādai sievai citas sievietes attieksme pret vīru sāk šķist aizdomīga, par savām sajūtām un aizdomām ir skaidri un gaiši jāsaka vīram. Ļoti iespējams, ka viņš atbildēs: ai, nu, ko nu stāsti – tur taču nekā nav. Jā, varbūt tiešām nav. Tomēr, kā saka, viņš būs brīdināts un spēs uz notiekošo paskatīties citādi. Kas zina, agri vai vēlu kārdinātāja izspēlēs kādu atklātāku kārti, un vīrietim būs kā ar mietu pa pieru – tankš! Te tiešām kaut kas notiek! Viņš sapratīs: oj, sievai bija taisnība, no šīs beibes jāturas pa gabalu vai tieši otrādi – jāglaužas tik klāt.

    Kāpēc viņš ļauj sevi aizvilināt?

    Attiecības nav čuguna kastrolis, kam mēdz dot mūža garantiju. Lai cik skaļiem saukļiem pāri mēdz solīt būt kopā, līdz nāve mūs šķirs, dzīvē notiek dažādi. «Tas, ko cilvēki viens otram attiecībās apsola šodien vai rīt, pēc gada vai desmit gadiem var izskatīties pilnīgi citādi,» saka Gunta Jakovela.

    Mēdz teikt: no labas ģimenes jau vīru aizvilināt nevar, tātad viņiem tur kaut kas nebija kārtībā. Tā nu gluži nav.  Var būt viss labi: labs sekss, normālas attiecības un ikdiena, bet vīrietim dabas dotā piedzīvojumu kāre un vēlme riskēt konkrētajā brīdī dara savu.

    Nav tāda vīrieša, ko nebūtu kārdinājusi cita sieviete. Ja kāds saka: nē, mani gan nav, visticamāk, viņš to vienkārši nav pamanījis, jo tas viņam tobrīd nav bijis aktuāli.

    Galvenais jautājums ir par to, cik tālu vīrietis šajā piedzīvojumā aiziet. Brīžos, kad attiecības sašķobījušās, kad tiek pārdzīvota krīze, kad kāda iemesla dēļ ir mazāk seksa vai ir kādi citi sarežģījumi, iespēja ļauties kārdinājumam ir krietni lielāka. Ja vīrietim kaut kā pietrūkst un tieši tobrīd sieviete, kas šo deficīta preci var pasniegt, neprasot pretī neko TĀDU, atteikties ir ļoti grūti.

    Turklāt ģimenei tuva sieviete spēj visātrāk uztvert, kā tobrīd trūkst vīrietim. Draudzene, kurai tu izraudies uz pleca un stāsti, cik draņķīgi jums pēdējā laikā iet, vai bērna auklīte, kura redz, ka nesarunājaties, ja vien grib, to var veiksmīgi izmantot.

    «Ir ļoti derīgi zināt, kā pārī jūtas abi partneri.  Cilvēki jautā viens otram: vai tu mani mīli? Bet nepajautā: vai tu jūties mīlēts? Viens no bīstamākajiem deficītiem attiecībās ir tas, ka cilvēks jūtas nenovērtēts. Tad iestājas sajūta: visiem es esmu labs, visi mani slavē, tikai mājās no manis nav nekā laba,» stāsta Gunta Jakovela. Un te uzrodas kāda, kas viņu beidzot novērtē!

    Te nu vīrietim bija, ir un būs jāizlemj, ko darīt, sajūtot kādas sievietes interesi par sevi. Varbūt prāts, kam uzdots sargāt attiecību robežas, todien būs bezalgas atvaļinājumā…

    Varētu domāt: kā tā var būt, kā viņš tā drīkstēja! Jā, nedrīkstēja, bet… izvēlējās drīkstēt. Jaunās attiecības var sākties bez domas šķirties no sievas, bet ļoti pamazām. Ja vīrietis dabū to, kā tobrīd trūkst attiecībās ar partneri, ir tik patīkami… Iespējams, viņš pat negrib kļūt par nodevēju, bet ļauties kārdinājumam ir tik vilinoši…

    Iespējams, robeža netiek pārkāpta uzreiz, tikai paiets tai solīti tuvāk.  Tad vēl mazliet tuvāk. Vīrietim var šķist: es tikai pamēģināšu, es tikai drusciņ papriecāšos! Bet tā viena reize ir tik garšīga, ka gribas panašķēties vēl… Vīrietis var sevi attaisnot: kamēr sieva to nezina, tā neskaitās krāpšana. Un, protams, dara visu, lai sieva neuzzina iespējami ilgāk. Savukārt cīņā par savu laimi TĀ sieviete nevis klusē, bet pati pastāsta sievai par attiecībām ar viņas vīru. Jo zina: sieva mājās šķendēsies, un vīram būs vairāk iemeslu nākt meklēt mierinājumu pie jaunās draudzenes. Nu mieram ir gals.

    Lēmums jāpieņem vīrietim

    Visbiežāk sievietes notikušajā vai notiekošajā vaino TO sievieti. To, kura, maita, viņas vīru pavedināja, iebaroja, piebūra vai kā citādi dabūja savā gultā vai sirdī. Gunta Jakovela saka: «Trīsstūra attiecībās visbiežāk vaino trešo pusi, jo vainot savu pusi, šajā situācijā – savu vīru – ir diezgan muļķīgi.

    Galu galā – ja sieva izvēlas palikt kopā ar šo vīrieti, viņa grib būt kopā ar labo, nevis slikto. Tāpēc pieņem un uzsver, ka vainīga ir TĀ sieviete, nevis mans vīrietis. Viņš jau neko, viņa ir tā, kas vilina un aizvilina. Bet ir otrādi. Tā ir attiecībās esošā vīrieša atbildība: nevis viņu aizvilināja, bet viņš ļāvās aizvilināties. Viņš varēja pateikt nē, bet nepateica.»

    Nav jēgas uzklupt sievietei ar pārmetumiem, ka viņa mēģina tev atvilt vīru.

    Protams, ir ļoti sāpīgi, ja attiecības ar tavu vīrieti izveido draudzene, bet – stāsts jebkurā gadījumā ir nevis par viņu, bet par tevi un tavu vīru: viņš izvēlējās pārkāpt robežas. Lai kas ir TĀ sieviete – draudzene, paziņa vai svešiniece –, tu nevari ar viņu sacensties vai cīnīties. Nebūs šīs sievietes, bet būs nākamā. Un tad ko – gaiņāsi prom visas kā lapsenes no limonādes pudeles?

    Lai kā gribētos, lai cik grūti, attiecībās ienākušajai sievietei nevajadzētu pārmest neko. Šī sieviete – lai vai tā būtu darba kolēģe, draudzene, klasesbiedrene – nekad nav ar tevi vienojusies un altāra priekšā solījusi, ka neskatīsies uz tava vīra pusi.

    Jā, tu vari dusmīga un aizvainota par savas draudzenes rīcību: tiešām, nu kā viņa tā varēja, bet ne viņa, ne kāda cita sieviete nekad nav uzņēmusies atbildību par tavām un tava vīrieša attiecībām. 

    Vīrietim, kas apjauš, ka viņš tūliņ pārkāps vai jau ir pārkāpis attiecībās noliktās robežas, visticamāk, prātā mirgo brīdinošas signāllampiņas: ko es daru, un ko man darīt tālāk?

    «Mēs nerunājam par bērniem, kuri iekuļas dīvainās situācijās un pēc tam saka: vai, es nezināju! Stāsts ir par pieaugušiem cilvēkiem, viņu lēmumiem un rīcību. Gan sievietei, gan vīrietim līdz pat pēdējam brīdim ir izvēle – novilkt bikses vai tomēr nenovilkt. Jebkurā brīdī ir iespēja pateikt stop,» saka Gunta Jakovela.

    3 jautājumi, ko vērts sev uzdot, ja vīru lenc cita

    • Kas mani satrauc? Visticamāk – tas, ka jūsu attiecības ir apdraudētas un vīrietis var izvēlēties to otro sievieti.
    • Kādā stāvoklī šobrīd ir mūsu attiecības? Varianti var būt dažādi. Pirmais: jā, mums kaut kas nav īsti labi – pēdējā gada laikā esam atsvešinājušies, jau divus mēnešus mums nav seksa, un, redz, kā, viņš ir ar citu. Bet var būt arī cits scenārijs: mums viss ir kārtībā (vismaz man tā šķiet), bet viņš ir ar citu, un es par to esmu nesaprašanā.  
    • Ko es varu darīt savā labā? Runā ar savu vīrieti. Runā par to, kas tev nepatīk viņa rīcībā vai par ko baidies, vai uztraucies. Tev ir jāzina viņa sajūtas un lēmums.

    Eksperta viedoklis

    • Mārtiņš Vaickovskis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs: Nevar cerēt uz to, kas nav tavs

    «Man jautā: ja draudzene sāk veidot attiecības ar otras draudzenes vīru, tad vai tas ir grēks arī no viņas puses vai tikai no precētā vīra puses?

    Vispirms – par draudzeni.  No viņas puses viss sākās ar iekārošanu: man vajag, es gribu! Svētajos Rakstos, kur atklāta Dieva griba un patiesība, ir teikts: tev nebūs iekārot.  Dieva septītajā bauslī teikts: tev nebūs zagt – uz to, kas nav tavs jeb kas tev nepienākas, tev nebūs ne cerēt, ne pēc tā tiekties, ne to iegūt. Savukārt Devītais bauslis saka: tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, vīru, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

    Tātad vīru vai sievu, kas ir precējies, nedrīkst iekārot kā savu. Tas ir grēks, un grēks cilvēkam rada lielas problēmas ja ne īstermiņā, tad ilglaicīgi noteikti.

    Un nu – par precēto cilvēku. Sestajā Dieva bauslī sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Tas, kas saistījies laulības saitēs, tas solījies būt uzticīgs ne tikai vienu dienu, vai gadu, bet visu dzīvi. Bet tam, kas solījies, solījums jāpilda. Baznīcas kristīgā laulībā pat ir īpašais Dieva norādījums: ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!»

    Pieredzes stāsti

    Elīna (42): Viņš pat nenojauta, kad es sapratu

    «Uz manu vīru cerības loloja viņa friziere. Aplūkoju šo sievieti sociālajos tīklos un sapratu – viņai ir veltas cerības, šī sieviete galīgi nebija mana vīra tips, un jutos pilnīgi mierīgi. Ik pa laikam, īpaši brīvdienu vakaros, vīram no viņas pienāca dīvainas īsziņas, un pēc kādas pusstundas viņa atvainojās, ka ir sajaukusi numurus.

    Nepareizajam adresātam sūtītās ziņas sāka pienākt tik bieži, ka es vīram teicu: klausies, kaut kas te nav kārtībā!

    Viņa taču sūta tās ziņas nevis kādam citam, bet tieši tev! Vīrs teica, lai es nepļāpājot. Saprotu: viņš jau nav sieviete, viņš nezina, cik mēs varam būt viltīgas, lai pievērstu sev uzmanību. Tomēr sāka notikt kas tāds, ka vīrs tomēr saprata: man ir taisnība. Friziere sāka viņam zvanīt un lūgt dažādu veidu palīdzību – tādu, ko parasti lūdz vai nu radiem, vai tuviem draugiem, bet ne klientiem. Tad gan viņš piekrita: jā – kaut kas no šīs sievietes kļūst pavisam dīvains un nomainīja frizieri.»

    Edīte (37): Pamanīja ne vien kalponi, bet sievieti

    «Manas kaimiņienes vīram bija romāns ar bērna auklīti. Skatījos uz šo situāciju un domāju: trakā sieva! Es tomēr savu vīru ar jaunu skuķi mājās neatstātu: nav, ko spēlēties ar uguni!

    Vīram birojs bija mājās, sieva brauca uz darbu, bet bērnu pieskatīja aukle – jauna, šiverīga meitene. Viņai bija gan jāuzrauga mazulis, gan jāpalīdz mājas solī. Meitene smaidīga, forša – vārīja ēdienu, tīrīja māju, gludināja veļu. Vai viņa vīrieti apzināti vilināja – kas zina. Katrā ziņā mājās viņa bija daudz biežāk nekā sieva, un gan jau vīrs auklītē pamanīja ne tikai kalponi, bet arī sievieti. Kad viss atklājās, bija tāds tracis! Sieva pēc tam pierakstīja pilnus interneta sūdzību portālus par to, ka meitene viņai atvilinājusi vīru, lai nekādā gadījumā viņu par aukli neņemot. Kopš tā laika arī neviena aukle viņu mājās vairs nav bijusi, kaut kā tiek galā paši.»

    2 komentāri

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē