Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iedvesmojas no mūku manuskriptiem
Plašāka sabiedrība par jauno un talantīgo ilustratoru uzzināja šajā ziemā, kad Rīgas pilsētvidē parādījās košs apsveikums Ziemassvētkos un jaunajā gadā.
Rīgas dome šim darbam uzrunāja mākslinieku Robertu Rūrānu, kurš par 4840 eiro izveidoja vizuālu noformējumu ar atsauci uz viduslaiku mākslu. Ne visi rīdzinieki un pilsētas viesi bija sajūsmā par Rūrāna darbu. Viņam tika pārmests, ka tajā esot izmantotas slāvu mākslai raksturīgas krāsas un motīvi, arī apsveikuma teksts izskatoties kā ar senslāvu burtiem rakstīts.
«Negribu ieslīgt tajā grāvī, kur mākslinieki apvainojas, ja viņu darbus nesaprot, jo acīmredzot šie cilvēki nav pietiekami izglītoti vai neinteresējas par mākslu,» PDz saka Roberts Rūrāns. «Ja ir bail no slāviem, tad cilvēks tos saredzēs visur. Palasot atsauksmes, ievēroju kādu pretrunu – vieni manā darbā saredzēja Maskavas roku, bet otri – negatīvo Briseles ietekmi,» atceroties sociālajos tīklos sacelto vētru, atklāj Rūrāns.
«Cik cilvēku, tik viedokļu, īpaši mūsdienās, kad internetā ikviens var izteikties. Man liekas, tā notiek ar jebkuru publiskajā telpā izliktu mākslas darbu – diskusija ir,» pārliecināts ir mākslinieks un atzīst – viņaprāt, daudzi mūsdienu mākslas darbi patiešām neesot veiksmīgi un saprotami.
«Pats bieži nesaprotu laikmetīgo mākslu, mākslinieka ieceri, ja tai nav plaša paskaidrojuma, bet reizēm pat tas man nelīdz,» atklāts ir viņš.
Meklējot savu māksliniecisko rokrakstu, sākumā Rūrāns pieturējās pie minimālisma, bet vēlāk iedvesmojies no modernisma idejām. Patlaban viņš rod iedvesmu viduslaiku mākslā – mūku ilustrētajos manuskriptos. «Tas man šķiet patiesi aizraujoši,» teic viņš. Viņu saista arī mītisko tēlu pasaule, ne velti Rūrānam tik iemīļota ir grāmatu sērija un filma Gredzenu pavēlnieks.
Citi lasa
Uzzīmē kovida sargus
Talantīgo latvieti savulaik saulītē izcēla radošo nozaru platforma It’s Nice That. Tā apskatnieki meklē interesantus māksliniekus visā pasaulē. Pateicoties tam, latvieti pamanīja arī modes žurnāla Vogue digitālā platforma, kas vēlējās nelielu animāciju par to, kā amerikāņi aizrautīgi seko Lielbritānijas prinča Harija un Meganas Mārklas kāzām Vindzorā.
«Tas bija pirmais nopietnais grūdiens, lai mani pamanītu ārzemēs. Tā pakāpeniski cita pēc citas parādījās starptautiskas sadarbības,» atminas Rūrāns. Viņa radošajā kontā jau ir darbi izdevumiem The New York Times, Le Monde un Vogue, sadarbība ar NATO un Coca-Cola olimpisko spēļu kampaņas laikā.
Ilustrācijas izdevumam The New York Times viņš veido jau divus gadus. Sadarbība sākās ar iespaidīgu pasūtījumu – Rūrānam vajadzēja izveidojot The New York Times grāmatu apskata Holiday Book Review vāku un 10 ilustrācijas desmit lappusēm.
Kad pandēmijā ASV aptiekās un veikalos tika izpirkti visi Covid-19 paštesti, Robertam piedāvāja izveidot ilustrāciju par to. «The New York Times mākslinieciskā direktore vēlējās, lai es atspoguļoju cilvēku panisku vēlmi pēc drošības, gluži kā reliģisku ticību, glābiņa meklēšanu kovida testos. Ja cilvēks ir testējies, tātad droši var doties sabiedrībā – gan uz kultūras pasākumiem, gan mājas ballītēm. Lai piedalītos šādos notikumos, bieži vien jau uz mājas sliekšņa visiem izsniedz šos testus.
Tā arī radās ideja ilustrācijai par sargiem, kuriem šķēpu vietā ir testēšanās kociņi,» darba Nevaru. Beigt. Paštestēties ideju skaidro mākslinieks.
Roberts stāsta – pārsteigums, atverot e-pastu no The New York Times mākslinieciskās direktores un uzzinot, ka viņa kovida sargi nonākuši gada labāko ilustrāciju topā, bijis liels.
«Man bija maza cerība par šo, jo iepriekš veidoju lielāku un nopietnāku darbu. Atzinība nāk no mākslas pazinējiem vai sabiedrības – patīkama tā ir jebkurā gadījumā. Tomēr, ja tā tiek saņemta no nozares speciālista, tā ir īpaša,» neslēpj Rūrāns.
Darba netrūkst
«Parasti man ir no viena līdz četriem dažāda mēroga projektiem vienlaikus un ir, ko darīt visu gadu,» stāsta Rūrāns. «Viena ilustrācija var tapt ātri, piemēram, The New York Times termiņi ir ļoti īsi – dotas vien dažas dienas. Pamatīgāku, detalizētu darbu tapšana māksliniekam var aizņemt arī mēnesi. Tā bija arī ar Rīgas domes pasūtījumu, jo detaļu šajā apsveikumā bija patiešām daudz,» stāsta ilustrators.
Kad mākslinieks ir vienojies ar klientu un notikušas diskusijas par darba ideju, sākas radīšanas process. Darbs top ar akrila krāsām uz papīra, un tikai beigās tas tiek ieskenēts un mazliet apstrādāts datorā. Pirms ķeras pie kārtējā projekta, Roberts mēdz izšķirstīt kādu grāmatu ar viduslaiku ilustrācijām, iemalkot kafiju un patērzēt ar kolēģiem dizaina studijā Overpriced. «Kad ir pasūtījums un stingri termiņi, tad gan lielo iedvesmu negaidu. Darbs vienkārši ir jāizdara,» teic viņš.
Rūrāns atzīst – viņš ietaupītu daudz laika, ja veidotu ilustrācijas digitāli, taču uzskata, ka cilvēka pieskāriens ar visām tā nepilnībām, darbam piešķir īpašu rozīnīti. Tam, ka šis zīmējums ir reāls – taustāms –, ir pavisam cita mākslinieciskā vērtība. Arī pats radošais process sniedz gandarījumu – ir laiks un telpa domām, sajūta, ka tas ir jēgpilni. Un tieši šī personīgā attieksme Rūrāna darbus padarot tik pievilcīgus klientiem visā pasaulē.
Mākslinieks ir veidojis ilustrācijas arī Honkongā izdotai bērnu grāmatai Neticamie kukaiņi angļu valodā, un tās tēlu radīšana viņam sniegusi daudz prieka. Šādi projekti gan neesot ļoti ienesīgi, un Rūrāns atzīst – varbūt kam tādam vairāk nodosies vecumdienās, kad vadīs rāmu dzīvi laukos un varēs veltīt grāmatu ilustrācijām pietiekami daudz laika.
