Rīga +9°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Zini, mums tāda mentalitāte, ka par naudas lietām nevajag runāt. Bet es nesūdzos,» intervijā žurnāla Santa jūlija numurā saka Dons. Šajā pavasarī viņš pa pilsētas ielām vizinās ar jaudīgo Harley Davidson motociklu.
«Jābūt drošām mašīnām un drošiem motocikliem,» pārliecināts ir viņš. Lai gan pandēmijas dēļ koncertēšana jau gadu nav iespējama, viņš turpina darboties citos radošos projektos un spēj ne tikai savilkt galus, bet arī baudīt dzīvi.
«Man Jānis Domburs uzdeva jautājumu: «Cik tev vajag?» Es atbildēju: dienā 2200 kaloriju.
Galvenais, lai vari ēst to, ko gribi, nevis to, ko tev dod. Tu nevari pusdienot vienlaikus vairākos restorānos, tāpēc mēģini dabūt labāko. Nauda pati par sevi ir ļoti svarīga mūsu pasaulē, un es to redzu kā instrumentu, ar ko strādāt.
Protams, kad nāk pirmā lielā nauda, visiem mazliet pazūd realitātes sajūta.
Un sāc pildīt pirmo, otro, trešo sapni,» atzīst Dons. Sarunā ar Santu Anču viņš arī atklāja to, kāds bija viņa pirmais par naudu piepildītais sapnis.
«Ļoti gribēju nopirkt satīna gultasveļu. Man ir jutīga āda, grūti gulēt, un bija brīdis, kad varēju to piepildīt. Satīna palagi un Harley Davidson. Vari pasmaidīt – normāls džeks guļ smalkā zīda paladziņā,» atklāts bija mūziķis.
Rīkoties ar naudu viņš prot. «Man jau skolas laikā ļoti patika algebra. Un tagad patīk grāmatvedība,» sacīja viņš. Dons gan atzina, ka ne visas ieceres nesušas panākumus un peļņu: «Bijuši projekti, kas izgāzušies, piemēram, savs drēbju veikals divdesmit gados.»
Taču viņam allaž piemitusi spēja uzņemties atbildību un iziet uz risku, tāpēc no neveiksmēm Dons nebaidās.
«Esmu sapratis – nauda un emocijas neiet kopā. Skaitļiem nesāp, bilance vai nu sakrīt, vai nesakrīt,» secinājis viņš. Arī uz mūziku un šovbiznesu viņš iemācījies raudzīties caur biznesa prizmu.
«Man ir savi plāni. Skatuves bizness ir lieta, kuru turpināšu darīt līdz pēdējai dienai. Lai arī nedomāju, ka pats būšu uz skatuves. Bet kā bizness tā ir interesanta spēle. Diezgan daudz laika esmu tajā pavadījis, lai man būtu priekšstats, kā tas darbojas. (..) Nerealizējas tikai tie darbi, ko nedari. Manuprāt, veiksmes kā abstraktas vienības nemaz nav, ir apstākļu sakritība un darba rezultāts,» pārliecināts ir viņš.
