Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Uzskatu, ka vakcīna ir sevis un citu pasargāšana, bet, ja būs pasākums, kas mani interesēs, protams, izmantošu iespēju, ka varu to apmeklēt. Atbalstu privilēģijas vakcinētajiem un neredzu tajā nekādu diskrimināciju.
Nenosodu arī tos, kas uzskata – šādā veidā sabiedrība tiek sadalīta. Lai gan tad jau varētu teikt, ka arī autovadītāja apliecības esamība sadala sabiedrību divās daļās. Tajos, kad var vadīt automašīnu, un tajos, kam tas ir liegts.
Nevaru galvot, ka vakcinēšanās mani pasargās, taču domāju – ja arī mani šī Covid-19 bulta ķers, varbūt tas nebūs tik briesmīgi, lai es sagādātu liekas rūpes un sirdsēstus tuviniekiem. Domāju, tā dara daudzi mana vecuma cilvēki.
Dīvaini, ka cilvēki, kas visu mūžu ir ēduši cīsiņus, tagad šausmīgi uztraucas par vakcīnas sastāvu. Ir arī tādi, kas vienkārši meklē kašķi. Es spēju saprast bažas par to, kādas varētu būt Covid-19 blaknes.
Taču manā pieredzē ir gadījums, kas uz vakcinēšanos liek paraudzīties citām acīm.
Ap 2000. gadu smagi saslimu ar gripu. Paviršības dēļ nebiju pret to vairākus gadus potējusies. Man vajadzēja iziet trīs antibiotikas kursus – vienu stiprāku par otru. No šīs nepatīkamās saslimšanas reizes man uz visu mūžu saglabājusies viena blakne. Kopš tā laika pret gripu regulāri potējos.
Līdz pat pilngadībai es biju arī tuberkulozes riska grupā un saņēmu tik daudz pošu, ka no Covid-19 vakcīnas vairs nebaidījos.»
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
