Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma Kristians Brekte nonāca slimnīcā, kur ārstē satraumēto kāju un lauzto potīti. «Es braucu ar motociklu, bet kāds priekšā esošajā automašīnā izdomāja atvērt durvis. Protams, mēģināju izvairīties, bet īsti labi tas neizdevās, un nācās vien krist. Rezultāts – divās vietās lauzta potīte un mana kāja tagad izskatās kā Jēzum – ar stigmu,» liktenīgās dienas notikumus atceras viņš. «Tomēr diez vai kāds spēs mani apstādināt, mani dēmoni mani sargā,» pārliecināts ir Kristians.
Nedēļu mākslinieks pavadīja Gaiļezera slimnīcā, un priekšā vēl sešas nedēļas ilga rehabilitācija. «Jūtos labi, bet antibiotiku kurss gan ir jāiziet, lai kāja nesāktu pūt. Vēlāk sekos vingrošana, un tad jau varēšu bicepsus trenēt, pārvietojoties ar kruķiem,» plāno Brekte.
Pagaidām viņš pārvietojas ratiņkrēslā, ko pats dēvē par terminatorratiem – tie esot neiznīcināmi. «Nav jau pirmā reize, kad būšu uz kruķiem. Ja brauc ar motociklu, ir jārēķinās, ka kritīsi. Galvenais ir atkal celties augšā,» optimistisks ir viņš.
Slimnīcas gaisotne, kurā virmojot arī Brektem tik tuvā nāves tēma, iedvesmojusi mākslinieku un tur tapušas jau vairākas fotosesijas. Arī naktīs, kad miegs nenāk, esot gana daudz laika, lai skrupulozāk piestrādātu pie ilustrācijām. Tās varēs redzēt nu jau trešajā spoku stāstu sērijas grāmatā Asins lietus. Aiz gara laika Kristians pievērsās arī savam hobijam – populāru žurnālu vāku pārveidošanai gotiskā stilā ar atsaucēm uz reliģiju un blekmetāla subkultūru.
«Dakteris teica – ja nezinātu, ka esmu mākslinieks, izsauktu uz palātu kādu citu profesionālu ārstu,» par saviem neordinārajiem darbiem smejas Brekte. Slimnīcā viņš lieliski pavadot laiku, jo apkārt esot neparasti cilvēki. «Viens atgādina trolli ar iekritušām acīm – mēdz šņākt un dažreiz vemt. Garlaicīgi man slimnīcā tiešām nav,» par neplānoto radošo atvaļinājumu saka viņš.
Uzzinājuši, ka Kristians cietis negadījumā, mākslinieka draugi tūdaļ steidza iepriecināt mākslinieku un sanesa viņam dažādus gardumus – banānus un jogurtu. Tāpēc slimnīcas ēdienam Brekte tā arī neesot pieskāries. «Ēdienā uzticos tikai pats savām izvēlēm, un pēdējā laikā īpaši uzmanu, ko ēdu. Beidzamos divus gados esmu pasācis ēst diezgan veselīgi. No gaļas gan nemūžam neatteikšos, jo tas ir mans mīļākais ēdiens. Mazus bērnus es neēdu, tie man negaršo, bet reizi mēnesī man vajag jaunavu asinis – tās man dod fantastisku enerģiju,» uzjautrinās mākslinieks.
Jauno mācību gadu Vides mākslas katedras vadītājam Brektem nāksies uzsākt uz kruķiem, taču citādi lielu uztraukumu par darbu neesot. Brekte teic, ka augstskola ir pienācīgi sagatavojusies, lai mācības notiktu, ievērojot jaunās pandēmijas laika drošības prasības. Lekcijas, kurās ir liels studentu skaits, notikšot bijušajā sporta zālē vai aulā, kur ir gana daudz vietas un iespēja veikt pienācīgu vēdināšanu. Tāpat viņš ļoti cer, ka ar studentiem septembrī tiksies klātienē. «Ilgi sēžot pie ekrāna sagurst gan pasniedzēji, gan studenti,» atzīst viņš.
