Rīga -2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Vēl tā sāp… Mums bija liela mīlestība līdz pat viņa mūža pēdējai dienai, un tas nevar tā vienkārši izgaist. Tik daudz nodzīvots kopā, visu laiku cilvēks ir bijis blakus, un pēkšņi nav…» saka ziņu raidījuma Panorāma žurnāliste Maija Migla-Streiča. Ar vīru režisoru Ēriku Streiču viņa kopā nodzīvojusi 30 gadus, laulībā – 28, bet vīra uzvārdu pieņēmusi tikai pirms dažiem gadiem.
Maija atklāj – vīrs mūžībā devies retas plaušu slimības dēļ, bet līdz pēdējam brīdim turējies moži, un viņa aiziešana bijusi ļoti pēkšņa. Ēriks ļoti priecājies, kad aprīlī saņēmis ziņu no izdevniecības Zvaigzne ABC – viņa uzrakstītā grāmata tiks drukāta.
«Ēriks paspēja iesniegt izdevniecībai uzrakstīto un saņēma priecīgo ziņu. Zvanīja visiem apkārt, lai to paziņotu, taču noteica: «Man bail, ka nesagaidīšu tās izdošanu.»
Grāmatas pagaidu nosaukums ir Latviešu dēkainis krievu armijā. Streičs tajā ar humoru apraksta sistēmu, kāda bija krievu armijā. Viņam bija laba atmiņa un daudz varējis pastāstīt gan par savām, gan citu zināmu latviešu armijas gaitām.
«Grāmatu Ēriks sāka rakstīt vien 80 gadu vecumā, kad aizgāja prom no visiem darbiem. Viņš bija iekārtojies darbā skolā par direktora vietnieku saimnieciskos jautājumos ar domu, ka brīvākos brīžos rakstīs, bet Ēriks visur, kur strādāja, atdeva sevi visu un pārnāca mājās noguris,» atminas Maija. «Viņš strādāja tāpēc, ka mēs vienmēr divatā gribējām kaut kur aizbraukt. Divreiz gadā devāmies tālākos ceļojumos – vienu reizi uz Angliju, otru – uz kādu citu zemi. Ērika sapņu zeme bija Norvēģija, un tur esam bijuši piecas reizes, bijām arī Madeirā Portugālē, Izraēlā. Pēdējais mūsu ceļojums bija uz Maltu pērn oktobrī,» stāsta viņa.
Maija saka – vīra sirdslieta bijusi jūra. Abi arī iepazinušies, kad Maija veidojusi raidījumu par jūrniecību Ahoi! un gājusi pie Ērika konsultēties. «Ilgus gadus viņš gāja jūrā, strādāja Latvijas Jūras administrācijā. Tad aizgāja pensijā, lai gan nekāds pensionārs vis nejutās. Visu darīja ļoti pamatīgi. Viņam bija raksturīga sirsnība un mīlestība pret tuvajiem un ļoti laba humora izjūta. Viņš man nemitīgi kaut ko jaunu, bet citreiz arī jau ko dzirdētu stāstīja. Pat muļķīgāko anekdoti prata izstāstīt interesanti un asprātīgi. Viņam piemita liels stāstnieka talants.» Maija atklāj – šobrīd skumjas viņai palīdz remdēt viņas un vīra bērni. Domas sakārtot palīdz arī darbi Dārziņos, kur Ēriks pats uzbūvējis namiņu un abi iekopuši dobes.
Maijas stāstu un režisora Jāņa Streiča atmiņas par brāli lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».
