Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grāmatu rokās vēl nav turējusi
Latviešu estrādes leģenda Margarita Vilcāne pašlaik dzīvo savās mājās Upesgrīvā. Sarunā ar PDz viņa saka: «Šajā trakajā laikā bail pat kaut kur no šejienes kustēties. Grāmatu gan vēl rokās neesmu turējusi, taču biju jau izlasījusi manuskriptu. Sākumā gan grāmatai negribēju piekrist, tādēļ pati vien esmu vainīga, ka grāmata tapusi bez manas līdzdalības.»
Tāds bijis viņas apzināts lēmums, taču Margarita novērtē grāmatas autores muzikoloģes Daigas Mazvērsītes veikumu. Paveikts apjomīgs darbs – apkopoti dziedātājas dzīves un karjeras notikumi, viņas agrākās intervijas un autores sarunas ar Vilcānes līdzgaitniekiem – režisoru Edmundu Freibergu, dziedātājas Noras Bumbieres māsu Māru Zustrupu, komponistu Uldi Marhileviču un daudziem citiem.
Grāmatā ir arī daudz fotogrāfiju, un arī tās nav nākušas no pašas Vilcānes albumiem. Dziedātāja PDz atklāj – visu savu privāto fotoarhīvu uzskatījusi par nepieciešamību likvidēt, bet unikālākās fotogrāfijas no viņas karjeras ziedu laikiem gāja bojā Literatūras un Mākslas redakcijā 1991. gadā augusta puča laikā. Grāmatā redzamos foto, kur dokumentētas dziedātājas dzīves un skatuves gaitas, Mazvērsīte sarūpējusi, pateicoties plašajam paziņu lokam.
Sarunā ar PDz Daiga atzīst – grāmatas tapšanas ceļš triju gadu garumā bijis akmeņains. Tādi bija arī vāka foto meklējumi. «Zināju, ka fotogrāfs Jānis Deinats savulaik veidoja fotosesiju manai intervijai ar Margaritu. Taču viņš bija ļoti aizņemts, tāpēc pati devos uz fotostudiju un ilgi meklēju, kamēr atradu īsto fotogrāfiju, kurā Margarita tiešām mirgo,» saka viņa.
Jubilejā nebūs viena
Dziedātāja saka – apaļās jubilejas svinības, kurām bija jābūt jau pēc nedēļas, tagad esot miglā tītas. «Kā būs, tā būs. Neko vairs nevar plānot. Cenšos saudzēt savu galvu un neko nedomāt. Dēls atbraucis no Amerikas, bet viņam vēl Rīgā jāpasēž pašizolācijā.
Tagad jau ir tā – gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti viņam par saviem plāniem.
Tādēļ saku paldies par katru mirkli, katru nodzīvoto dienu, kad visi esam veseli, esmu uz savām kājām un pie pilna prāta. Vairāk neko man nevajag,» teic Margarita.
Ideja par dziedātājas jubilejai veltītu pasākumu pieder bijušajam Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim un režisoram Edmundam Freibergam, kurš 80. gados bija arī Vilcānes un Grīnberga koncertu režisors. Tagad Rubenis saka: «Lielajā ģildē 15. decembrī bija iecerēts pasākums Margarita. Mode. Melodija ar pašas jubilāres piedalīšanos. Ārkārtējās situācijas dēļ tas pārcelts uz 14. aprīli. Paredzēta ir vairāku mūziķu uzstāšanās. Jubilejas svinības vadīt un režisēt uzņēmies Edmunds Freibergs.»
Divi skapji ar skatuves tērpiem
Margaritas skatuves tērpi bija nozīmīga viņas tēla daļa. Tie allaž tika cildināti, apspriesti un apbrīnoti. «Ja vien Margarita gribētu, 21. gadsimta koncertos varētu iztikt ar vecajām kleitām, jo tās nevar iziet no modes,» grāmatā atzīst Mazvērsīte. Ideja parādīt šo krāšņumu jubilejā uzrunāja arī pašu Margaritu.
Dziedātāja PDz stāsta: «Man bija divi skapji ar skatuves tērpiem, un tos es iedevu modes dizainerei Sintijai Šustiņai un Mākslas akadēmijas profesorei Barbarai Ābelei, kuras kopā ar studentēm uzņēmušās izveidot manu tērpu izstādi.» Dziedātājas kolekcijā ir vairāki tērpi, kurus tieši viņai katrai koncertprogrammai pa diviem trim darinājusi tērpu māksliniece Ārija Punenova.
Kāpēc šķīrās no namiņa Mērsragā
Grāmatā atainots, ka slavenajai dziedātājai beidzamajos gados bijis jādzīvo pieticībā. Viņas vīram rakstniekam Jurim Skopam, kurš pirms gada devā mūžībā, bija Krievijas pensija, Margaritai – Latvijas, un abas – visai plānas… Lai varētu paceļot, viņi cītīgi centušies kaut ko iekrāt. Par to Vilcāne PDz saka: «Tas ir vispārzināms fakts, ko pat nevar izdebatēt. Diemžēl mūsu ļoti ačgārnajā iekārtā, kurā ir tāda patērētāju sabiedrība, šāds liktenis ir visiem radošajiem cilvēkiem. Gaišas domas ir vienīgais glābiņš.»
Sāpīga nots ieskanas arī tajās lappusēs, kur aprakstīta Margaritas šķiršanās no viņai tik mīļās mājas Mērsragā. Veco jūrnieka māju dziedātāja iegādājās 1984. gadā. Toreiz saņēma negaidītu mantojumu, ar ko pietika, lai piepildītu mazu sapni par savu stūrīti zemes. Taču pirms dažiem gadiem viņa no tās atvadījās.
Pieņemot šo lēmumu, viņa katru dienu aizstaigājusi līdz mežam un ļāvusies asarām. Mērsragā palika daļa viņas sirds – viņas mammas stādītās tūjas, rozes, miķelīši… Vaicāta, kāpēc no jūrnieku mājiņas nācies aiziet, Margarita neslēpj: «Dzīve visu noliek savās vietās. Mēs ar vīru tur nodzīvojām 37 gadus, bija daudz laba.
Viss tur bija jauki, bet dēls izdomāja, ka mums vajag māju ar visām ērtībām. Mērsraga māja tomēr bija vienkārša, ar sauso tualeti.»
Tās vietā dēls komponists Andris Vilcāns, kurš jau ilgus gadus dzīvo ASV, mammai nopircis vasaras māju Upesgrīvā.
Pateicas Ojāram un liktenim
Nepārprotami grāmatā parādīts arī Margaritas un Ojāra Grīnberga slavenais duets. Margarita bijusi perfekcioniste, bet Grīnbergs tik ļoti nededzis par skatuvi. Svarīgāk par radošajām ambīcijām viņam bijis nopelnīt pirmajam auto. Līdere viņu tandēmā allaž bijusi Vilcāne. «Ojārs pēc rakstura bija vairāk pa straumei peldētājs nekā karognesējs vai modes noteicējs. Foršs simpātisks čalis ar visiem draugos,» teikts grāmatā.
Margarita saka – nekāda rūgtuma par to jau sen vairs neesot. «Grāmatā par to ir plaša izvērsta biogrāfiska anketa un tikai. Dievs man ir devis spēju aizvērt lappuses un viņas necilāt. Vienubrīd manī bija tāds kā rūgtums par šo laiku ar Ojāru, ka nepievērsos vairāk savai solokarjerai, ka aizgāju pa vieglāko ceļu. Taču pēc tam pārdomāju, jo ir bijis daudz kas skaists. Par to paldies gan Dievam, gan Ojāram, gan liktenim. Viss. Un lappuse ir ciet.»
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
