Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dāvana tēvam jubilejā
Pirms daudziem gadiem modes mākslinieks Uģis Rūķītis Babītes pagastā izveidoja Latvijā pirmo un pagaidām vienīgo dzīvnieku kapsētu. Pēc viņa nāves 2014. gada novembrī Uģa mūža darbu pārņēma dēls Kristaps, kurš tagad izveidojis arī dzīvnieku krematoriju, kāda līdz šim bija tikai Jelgavā un Rīgā. 14. septembrī Uģis Rūķītis būtu svinējis 60. jubileju.
«Krematorija ir sava veida dāvana tēvam jubilejā,» saka dzīvnieku kapsētas Citi medību lauki direktors Kristaps Rūķītis. «Šis projekts tapa gadu.
Lai mēs saņemtu atļauju te uzbūvēt krematoriju, man bija jāiziet cauri neiedomājamiem birokrātijas džungļiem.
Dokumentu vākšana, visu atļauju dabūšana prasīja milzum daudz laika,» stāsta Kristaps. «Krematorija ir specifiska lieta, turklāt šis projekts tapis ar Eiropas naudas iesaisti – mums piešķīra trešdaļu nepieciešamās summas, pārējam ņēmām aizņēmumu. Ja man otrreiz tas būtu jādara, laikam izvēlētos izmaksas segt pilnībā ar savu finansējumu vai ņemtu lielāku aizņēmumu, jo veselu gadu aizpildīt tos papīrus vairs nespētu,» atzīst viņš.
Uz jautājumu, cik pieprasīts ir dzīvnieku kremācijas pakalpojums, Kristaps teic: «Viss kārtībā, strādājam! Var būt tā, ka trīs dienas nav, ko darīt, tad atkal ir pa četrām kremācijām dienā.» Cena par pakalpojumu atkarīga no tā, cik dzīvnieks ir smags. «Pirms kremēšanas katrs dzīvnieks tiek nosvērts. Vidēja izmēra suņa kremācija izmaksā ap 140 eiro. Cenā ietilpst arī urna, ko klients saņem kopā ar mīluļa pīšļiem. Sarunvalodā iegājies teikt, ka krematorija cilvēkiem atdod urnu ar tuvinieka pelniem. Taču patiesībā pīšļi ir biezākās kaulu daļas, kuras apstrādā, un tad tās pārvēršas pulverītī. Tāpēc teikt – mēs izkaisījām mirušā pelnus – nav īsti pareizi. Tur no pelniem nav ne smakas,» skaidro Rūķītis.
Kristaps stāsta, ka ir klienti, kuri izmanto tikai krematorijas pakalpojumus un pēc tam urnu ar mīluļa pīšļiem ņem līdzi. «Urnu var glabāt, kur vēlies, jo viss ir sterils.
Arī mans tēvs šajā kapsētā apglabāts blakus viņa diviem suņiem un diviem kaķiem.
Pēc kremācijas, saņemot urnu ar dzīvnieka pīšļiem, tu vari to legāli apglabāt arī piemājas dārziņā.»
Vai šajā krematorijā varētu sadedzināt arī cilvēka mirstīgās atliekas? «Šī ir mazjaudas dzīvnieku kremācijas krāsns, kas nav domāta cilvēkiem. Protams, šajā krāsnī sadegtu arī cilvēks, 90. gados man noteikti nāktos pa naktīm bišķiņ pastrādāt ārpus darba laika, kad onkuļi atvestu melnus maisus un teiktu, lai tos netaisa vaļā. Bet mūsdienās tā tiek izmantota tikai dzīvnieku kremācijai,» teic Kristaps.
