Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
“Nevis nevajag nest šīs apkaunojošās lietas ārā no mājas, bet gan mājās nevajag darīt neko tādu, par ko būtu kauns, ka kāds to uzzina!” – saka Mairita.
Taču sabiedrības vienaldzība viņasprāt ir klusējošs atbalsts pāridarītājam, un tādēļ katra sieviete, kura saņēmusies par piedzīvoto runāt atklāti, ir pelnījusi atbalstu.
Sievietēm, kas nonākušas toksiskās attiecībās un piedzīvojušas līdzīgas situācijas, Mairita iesaka, pirmkārt, padomāt par sevi un bērniem.
Lai cik tas nebūtu apgrūtinoši un sāpīgi, pēc katra uzbrukuma ir jāveic visi birokrātijas noteiktie soļi – jāsauc policija, jābrauc uz slimnīcu, jādabū un jāglabā visi dokumentārie pierādījumi, lai pret varmāku varētu vērsties likumā paredzētajā kārtībā.
Pašai Mairitai lielu atbalstu sniedzis resursu centrs “Marta”, kur viņa iesaka vērsties arī citām vardarbībā cietušām sievietēm. “Pēc tam, kad man tur pateica “kad tev divmetrīgs vīrietis nākamo reizi iesitīs pa galvu tā, ka tu paliksi invalīde, vairs nebūs kam par taviem bērniem parūpēties” – manī notika lūzums. Viss, es vairs nedrīkstu tā dzīvot, es vairs neriskēšu ar savu veselību vai bērniem.”
Mairita saprot, cik grūti ir saņemties un par pāridarījumu runāt skaļi. Nu, kad viņa pati ir ieguvusi šo smago, bet vērtīgo pieredzi, Mairita ir gatava atbalstīt arī citas sievietes līdzīgā situācijā, un aicina arī rakstīt viņai privāti.
Mairitas Rosickas pieredzi par vardarbību attiecībās skaties 1188 Play video.
