Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šogad Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā saņemti vairāk nekā 15 personu iesniegumi un paziņojumi no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm konkrētā fenomena kontekstā. Par šiem piedāvājumiem iedzīvotāji saņēma telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā «finanšu speciālistus» un krievu valodā piedāvā palīdzību visā procesā, lai sāktu investīcijas interneta platformā.
Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu «finanšu speciālistus». Saziņas procesā, krāpnieki izmantojuši telefona numurus, kas reģistrēti dažādās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs un visai uzstājīgā veidā aicina iedzīvotājus investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru vai ieguldījumu platformās, kuras nav tiesīgas darboties Latvijā.
Potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot aicinājumam, komunikācija turpmāk notiek, izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu Skype vai Whatsapp. Saruna starp ieguldītājiem un «finanšu speciālistiem» notiek krievu valodā, taču nevar izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās.
Šajos krāpšanas gadījumos arvien parādās jaunas platformas ar jaunajiem nosaukumiem, taču līdz šim krāpnieki piedāvājuši investēt platformās, kuru nosaukumā ir vārdi gfbroker, alegramarkets, market-invest, maximarkets, mmglobal, everest, everest-trade, gmoption, Capital Citadel FX, Citadel Forex, Go Capital FX, CT – Trade, Delloy Trade, Glenmore Investment, Trade.Rock-Finance, Rock Capital Market, Fx-dealer, 24option, Fxnobels, Fxgtrade, Stock trade market, Markets-invest un alphacapital.
Ar šo «finanšu speciālistu» palīdzību uzticīgie iedzīvotāji izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek sākta investīciju ieguldīšana. Tādā veidā piesaistītās personas, kuras piekritušas iesaistīties apšaubāmajās finanšu operācijās tiešsaistē, sāk veikt dažādas finanšu darbības, kuru rezultātā vairākos maksājumos pārskaita dažādas naudas summas. Turpinot komunikāciju ar minētajiem «finanšu speciālistiem» – krāpniekiem, pēc viņu ieteikumiem ieguldītāji turpina veikt dažādas finanšu darbības – pērk un pārdod akcijas, veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka personas no šīm darbībām iegūst peļņu, taču patiesībā iemaksāto naudu zaudē.
Valsts policijai, veicot pārbaudi par šāda veida gadījumiem, ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka nauda izkrāpta ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Lai sevi pasargātu no krāpšanas, policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpat, pirms pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu ieguldīšanu, jāpārliecinās vai minētais uzņēmums ir reģistrēta Latvijā, kāds ir tā darbības veids, saņemtās licences un jebkāda cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbības tiesiskumu Latvijas teritorijā.
Par to, vai attiecīgā investīciju platforma vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs savus pakalpojumus sniegt Latvijā, iedzīvotāji var pārliecināties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā, kur ir atrodama informācija par licencētiem noguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.
Tāpat Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt īpaši piesardzīgiem, rīkojoties ar saviem personas datiem, kredītkaršu datiem un citu personisku informāciju. Lai nepakļautu sevi krāpšanas riskam, nekādā gadījumā tos nedrīkst izpaust citām personām.
