Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atvadu ceremonija Rīgas krematorijas Lielajā zālē notika privātā gaisotnē, ievērojot visus piesardzības noteikumus. Ienākt zālē, lai teiktu pēdējās ardievas režisoram Askoldam Saulītim un noliktu ziedus, varēja vien desmit cilvēki, un ļaužu grupas nomainīja cita citu.
Pavadītāju vidū bija daudz pārstāvju no kinoindustrijas. Askolds Saulītis, kurš kā režisors sācis strādā jau pagājušā gadsimta 90. gados, bija vairāku dokumentālo filmu autors, un beidzamojos gados viņa galvenā izpētes tēma bija Latvijas un Baltijas vēstures vēl neatklātās lappuses. Arī dienā, kad izdzisa režisora dzīvība, bija paredzēts prezentēt filmu Elpa pirms rītausmas, pie kuras viņš bija sācis strādāt kopā ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru.
Kad Saulītis ilgstoši neatbildēja uz telefona zvaniem, bet viņa logā bez pātraukuma dega gaisma, bija skaidrs – ir noticis kas ļauns.
Kolēģis Askoldu atrada jau mirušu…
Palika vien atmiņas un darbi, kas tiks pabeigti nu jau bez Askolda. Šogad rudenī režisors kopā ar domubiedru un draugu Daini Īvānu bija iecerējuši noslēgt darbu pie filmas Zem viena karoga. Pagājušajā pavasarī pandēmijas ierobežojumu dēļ darbs apstājās un vasarā, kad tas kļuva iepsējams, bija citi šķēršļi – filmēja visi, un Askoldam trūka darbinieku, kas šajā procesā piedalītos.
Kad beidzot pienāca viņa kārta atsākt darbu, atkal tika noteikti pulcēšanās ierobežojums, un ebreju kāzas, kur kadrā bija nepieciešams sapulcēt ap 40 cilvēku, tā arī palika nenofilmētas. Askolds cerēja sagaidīt labākus laikus, sakot – ebreju kāzas maskās viņš filmēt nevar.
Pēc viņa nāves Īvāns atzina – tā, iespējams, kļūtu par Aksolda līdz šim vērienīgāko kinodarbu. Atvadoties no Saulīša, Īvāns ir.lv publicēja vēstuli Askoldam, kurā pauda: «Mums nav otra režisora, kurš tik prasmīgi filmās spējis atdzīvināt senās fotogrāfijas. Nemaz nerunājot par Saulīša vienreizējo digitālo kolekciju, kas pa bildītei savākta no pašmāju un ārzemju kolekcionāriem, muzejiem un arhīviem. Jautājums tikai, vai kāds bez Askolda paša to spēs pārņemt un izmantot.»
Viņu pēdējā attālinātā saruna bijusi nedēļu pirms Askolda nāves, un 10. martā viņi bija sarunājuši tikšanos Latvijas Tautas frontes muzejā, taču šajā dienā tapa zināms – Askolda, kuram bija tikai 54 gadi, vairs nav starp mums.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
